Attēlā: svaigi spiesta
Kad pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Dmitrijs V. (67, vārds mainīts) pirms nedēļas paslīdēja uz apledojušas ietves, nokrita un nonāca vietējā slimnīcā, viņš nenojauta, kādiem pazemojumiem un šaušalīgām mocībām viņu pakļaus medicīnas darbinieki ar slimnīcas galveno ārstu Valdi Ziemeli priekšgalā.
«Būtu es zinājis, ka viņi no manis mēģinās izspiest naudu, būtu vilcies mājās saviem spēkiem un mēģinājis ārstēties pats,» tagad prāto Dmitrijs. Lai gan jāpiebilst, ka pašārstēšanās varētu būt bijusi visai sarežģīta, jo slimnīcā Dmitrijam tika konstatēts gūžas kaula lūzums.
«To, ka man ir lūzums, viņi man pateica, bet ārstēt jau nemaz negrasījās,» stāsta Dmitrijs. Drīz pēc tam arī sākušies naudas izspiešanas mēģinājumi. «Iesākumā tā bija viena no māsiņām, pēc tam pie manis nāca pats Ziemelis. Pirmajā reizē viņš spēcīgi saspieda tikai manas rokas,» vēl arvien ar šausmām atceras cietušais. «Taču, kad teicu, ka man tādas naudas nav, sāka spiest vēderu, te, te un te. Pēc tam spieda arī uz krūtīm, bet beigās — arī galvu!» ▼
(pl. 14.22, 29.01.2008)
Tad izdevaas izspiest vai nee?
(pl. 14.56, 29.01.2008)
Nē, iznāca ārā tikai trīs tukšas aploksnes.
(pl. 22.19, 29.01.2008)
jāspiež vēl, aplokšņu saturs tātad vēl iekšā
(pl. 23.02, 29.01.2008)
Tikai vienu nesaprotu: ja nauda vēl ir iekšā, kā Dmitrijam V. (67, vārds mainīts) izdevās bez roku palīdzības izņemt naudu no aploksnēm, tās nesabojājot, un pēc tam atkal aizlīmēt?
(pl. 13.16, 30.01.2008)
viņam iekšā ir mazas rociņas, kas to dara.