Kategorijas «Daba» arhīvs

Latvijā atrasti iepriekš neapzināti naftas krājumi

Attēlā: ekspertīze

Pilsētas lauku teritorijas mazdārziņā uzieti iepriekš neapzināti naftas krājumi, kas liks pārskatīt līdzšinējās aplēses par mūsu valstī pieejamo energoresursu apjomu. Nafta atrodas ļoti tuvu zemes virspusei, tāpēc tās ieguve būs tehniski vienkārša un lēta. Nebūs nepieciešams pat urbums — pietiks ar šļūteni, lēš naftas atradējs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Kalnāgrūdējs (44).

Atradums veikts, līdzinot kurmju rakumus. «Iedūru lāpstu zemē, un kaut kas noskanēja, tā kā bums, tā kā džinks. Pacēlu velēnu, bet tur mucas mala!», ar PATIESI! korespondentu iespaidos dalījās Kalnāgrūdējs. Kā viņš lēš, jēlnaftu pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem noslēpis iepriekšējais mazdārziņa īpašnieks, nu jau mirušais Aleksejs Drovonosovs. Iespējams, viņš naftu ieguvis savā darba vietā — dzelzceļa stacijā. Laikam nezinot, ko ar šo neapstrādāto dabas resursu iesākt, dzelzceļnieks to kopā ar visu mucu apracis priekšdienām.

Faktu, ka mucā atrodama tieši jēlnafta, apstiprinājis eksperts — Kalnāgrūdēja kaimiņš Zigis, kurš naftu bija redzējis jau kaut kad agrāk. Mucā esošais naftas daudzums vēl nav precīzi zināms. «Kādi daži spaiņi gan jau būs,» prognozē Kalnāgrūdējs. Viņš nezina, kā tieši izmantos atradumu, bet pieļauj iespēju atstāt naftu mucā un gaidīt, kad tās cena pieaugs vēl vairāk. ▼

Laupīšanā izmantoti dresēti pērtiķi

Attēlā: kadrs no drošības kameru videoieraksta

Bankas «Citadele» filiāles aplaupīšanā šī gada 16. decembrī, spriežot pēc videomateriāliem, pirmoreiz Latvijas kriminālajā vēsturē izmantoti dresēti pērtiķi — visticamāk, orangutani vai šimpanzes. Dzīvniekus esot nodevusi cilvēkiem netipiskā poza, garās rokas un savādā sejas izteiksme, atzinuši speciālisti. ▼

Stacijas tunelī atklātas jaunas sugas

Attēlā: kur Saules stari neiespīd

Spītējot skarbajiem laika apstākļiem, Latvijas zinātnieki šorīt nolaidās vienā no noslēpumainākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem mūsu valstī — Rīgas centrālās stacijas tunelī. Ārkārtīgi slideno iežu dēļ nolaišanās notikusi drošajā sasaistē, ik pēc pusmetra dzenot tuneļa klinšu sienās stiprinājumus. Lai sasniegtu tuneļa dziļāko vietu, pieredzējušajiem klinšu kāpējiem, kas gāja ekspedīcijas priekšgalā, bija nepieciešamas tikai divas stundas.

Starp zinātniekiem bija gan speleologi, gan biologi. Un viņiem nenācās vilties. Tuneļa dzīlēs atklātas vairākas noslēpumainas dzīvības formas, kas, spriežot pēc visa, nekad nav redzējušas dienas gaismu. Biologu paņemtie audu paraugi ļaus noskaidrot, vai dzīvnieki ir radniecīgi kādai no jau zināmajām sugām. Savukārt speleologi atklājuši vairākas līdz šim nezināmas ieejas tunelī.

Lai neizjauktu trauslo ekosistēmu un pasargātu unikālo biotopu no tūristu iebrukuma, jau vistuvākajā laikā tiks lemts par aizsargājamās teritorijas statusa piešķiršanu tunelim. ▼

Sargās nārstojošās zivis

Attēlā: sargāšanas aprīkojums

Sākoties lašveidīgo zivju nārsta laikam, to sargāšanai nepieciešama visas sabiedrības ieinteresētība un iesaiste. Kā katru gadu, arī šoruden vērojama brīvprātīgo zivju sargu interese par ūdeņu bagātības saglabāšanu. Lai labāk varētu nosargāt nārstojošos lašus un taimiņus, sargi tos izcels no ūdens un novietos drošās glabātavās — pagrabos un ledusskapjos.

«Ūdenī jau neko nevar nosargāt, pavicina ar asti un prom. Ej nu sazini, kādas nelaimes ar viņu pēc tam notiks,» PATIESI! korespondentam pastāstīja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, bijušais LVRTC darbinieks, kurš palūdza savu vārdu neatklāt, jo baidās, ka viņam atriebsies cilvēki, kas nenovērtē zivju izcilās īpašības. ▼

Īsumā

Gaiļezera slimnīcas pacients, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ventis Šķūte (26) šovakar, vēloties dot savu ieguldījumu Pasaules dabas fonda rīkotajā akcijā «Zemes stunda», pulksten 20.31 ielavījās reanimācijas nodaļā, meistarīgi atvienoja no tīkla visas dzīvības uzturēšanas iekārtas un aizejot izslēdza arī gaismu. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas vārna Daina Jakuboviča vakar aizlaidusies no vīra Jurģa. Šāda rīcība varētu būt izskaidrojama ar nesen notikušo ģimenes strīdu, kura laikā Imants ieknābis Dainai acī, ziņo PATIESI! korespondents bērzu birzī. ▼

Īsumā

Septembra otrajā pusē Latvijā varētu ierasties kārtējais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) mesija, vakar žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). ▼

Pieaug mērču aktivitāte

Attēlā: neuzmanības traģiskās sekas

Latvijas mežos un pļavās turpinās mērču aktivitātes sezona. No mūsu valstī sastopamajiem mērču veidiem šogad cilvēkiem visbiežāk problēmas radījuši «Spilvas» saldie kečupi plastmasas pudelēs. Šādi negadījumi visbiežāk notiek pikniku laikā, ziņo PVD.

Speciālisti atgādina: ja uz sava ķermeņa atrodat mērci, nekādā gadījumā nemēģiniet to noņemt pašu spēkiem. Dodieties uz tuvāko veļas mazgātavu, kur profesionāļi palīdzēs atbrīvoties no mērces un tās atstātā traipa.

Ja runājam par tautā izplatīto uzskatu, ka mērces iedarbību var neitralizēt ar alkohola palīdzību, speciālisti uzsver, ka pagaidām nav pierādījumu, kas apliecinātu pretējo, tāpēc varat dzert, cik vien vēlaties. ▼

Taupības dēļ izraisīs mazāk meža ugunsgrēku

Attēlā: labie laiki

Lai izpildītu Ministru kabineta uzdevumu, kas paredz 15% samazinājumu no pieejamiem resursiem un izdevumiem, sākot no trešdienas, tiks samazināts izraisīto meža ugunsgrēku skaits. Visi Latvijas kūlas dedzinātāju un piromānu valsts aģentūras (LKDPVA) darbinieki vienlaikus dosies bezalgas atvaļinājumā. Par šo lēmumu LKDPVA oficiālā vēstulē informēja vides un iekšlietu ministrus.

Spert šādu soli aģentūras vadību pamudināja īpaši ugunsbīstamā un ugunsgrēku izraisīšanai labvēlīgā situācija, kuras dēļ mēneša limiti degšķidruma un sērkociņu iegādei, kā arī transporta izmaksām jau ir sekmīgi iztērēti. «Protams, žēl, ka atvaļinājums ir bezalgas, bet tāda nu ir šībrīža situācija,» PATIESI! korespondentam pavēstīja aģentūras direktora vietnieks sakariem ar jaunajiem medijiem Volfs Gājējlicis.

«Priecē tikai tuvojošās garās brīvdienas, kuru laikā darbinieki varēs apciemot savus radus vistālākajos Latvijas nostūros, un joprojām sausais laiks. Mēs savā starpā esam vienojušies, ka mēģināsim pastrādāt pēc pašu iniciatīvas. Tas, ka daudzi nezina par mums, un dažs labs varbūt neuzskata mūsu darbu par to visnepieciešamāko, neatbrīvo mūs no pienākuma, ko esam uzņēmušies,» viņš papildināja. ▼

Sākusies pīļu sairšana

Attēlā: līdzīgs gadījums ASV

PATIESI! redakcija saņēmusi satraucošus signālus no iecienītākajām pīļu barošanas vietām Rīgā: gan ūdenī, gan krastmalā novērojamas daļēji vai pilnībā sairušas pīles. Pirmā sairusī pīle pamanīta marta beigās, un šobrīd sairšanas gadījumu skaits pārsniedz jau desmit.

Aptaujātie eksperti norādīja, ka vispirms sairst vecākās pīles. Tas liek domāt par ilgstoša procesa noslēgumu. Galvenais «aizdomās turamais» ir ķīmiskais irdinātājs, kas ceptuvēs tiek pievienots maizei, no kā pamatā pārtiek Rīgā mītošās pīles. Irdinātājam iedarbojoties, maize kļūst mīkstāka un apjomīgāka. Vielai uzkrājoties pīļu organismā, sāk sairt arī muskuļaudi un āda.

Eksperti uzsver, ka bažām par cilvēku veselību nav pamata, jo cilvēki ir daudz lielāki nekā pīles.  ▼

Īsumā

Jaunievēlētais ASV prezidents Baraks Obama ir sācis samazināt savas valsts ieguldījumu globālajā sasilšanā. Tikusi dota pavēle sākt izvirdumu 3 km augstajā Aļaskas vulkānā Redautā, kas atrodas 100 jūdzes no štata galvaspilsētas Ankoridžas. 15 km augstais pelnu stabs, kas izveidosies izvirduma rezultātā, mazinās atmosfēras caurspīdīgumu un neļaus Saules starojumam nokļūt līdz Zemes virsmai, tādējādi pazeminot vidējo temperatūru pasaulē. ▼

Roze: aktīvāka diršana valsts mežos vidi neapdraud

Attēlā: mežs

Diršanas apjomu palielināšana valsts mežos nekādā veidā neapdraud vides aizsardzības intereses, uzskata zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

«Nav taisnība apgalvojumiem, ka, palielinot diršanu valsts mežos galvenajā cirtē par 4 miljoniem kubikmetru, plašas mežu teritorijas nokaltīs. Jau šobrīd mums ir ļoti daudz meža platību, kurās diršana līdz šim vēl ne reizi nav veikta, atskaitot nebūtisku apjomu, ko nodrošina meža zvēri. Un mežs paliek neizmantots, noveco, apaug ar ķērpjiem, zaudēdams savu vērtību ekotūristu acīs,» paudis ministrs.

Zemkopības ministrijas veiktais pētījums apliecina, ka viena no pievilcīgākajām Latvijas īpašībām ārvalstu viesu acīs ir iespēja nokārtot dabiskās vajadzības maksimāli dabiskā veidā.

Ministrs atzīmējis, ka jau ir izvērtēta diršanas palielinājuma par aptuveni 20% ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību, gan meža resursiem kopumā, un nekādu apdraudējumu nevienā no nosauktajām jomām tas nerada. ▼

Īsumā

Drosmīgu soli tuvāk dabai draudzīgām uzņēmējdarbības formām spēris pilsētas lauku teritorijas veikals «Leiputrija». Ja citi veikali piedāvā t. s. «bioplastmasas» maisiņus, kas atšķirībā no ierastajiem sadalās jau viena gada laikā, tad «Leiputrijā» pieejamie maisiņi sadalās, tiklīdz tajos tiek ielikti pirkumi. ▼

Īsumā

Šodien, veicot sakopšanas darbus, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs un kaismīgs TV kanāla «Discovery» skatītājs Pāvils Skarlauskis (35) pagalma stūrī atradis noslēpumainus kaulus. Kaulu paraugi rīt tiks nosūtīti uz ekspertīzi, lai ar DNS analīzes un oglekļa radioaktīvā izotopa metodēm noskaidrotu, kādam dzīvniekam kauli piederējuši un cik sen Skarlauska suns Džeris kaulus ieracis zemē. Gadījumā, ja kaulos būs saglabājusies neskarta DNS, Skarlauskis apsver iespēju klonēt noslēpumaino, jau pirms vairākiem gadiem izzudušo dzīvnieku. ▼

Ūdensblusu satiksmes ieviešana Rīgā uzlabotu satiksmes infrastruktūru

Attēlā: nākotnes transports

Ūdensblusu (Eurycercus lamellatus) satiksmes ieviešana Rīgā uzlabotu satiksmes infrastruktūru, uzskata SIA «Kanāla motorlaivu kompānijas» valdes loceklis Ainis Čaunāns. LSDSP rīkotajā forumā «Nākotnes Rīga — satiksme» Čaunāns norādīja, ka, atjaunojot Daugavā pasažieru satiksmi, Rīgā kopumā uzlabotos satiksmes infrastruktūra.

«Ūdensblusas ir ekoloģiskas apkārtējai videi un tās pat varētu konkurēt ar tramvajiem,» uzskata Čaunāns. Lai gan praktiskie izmēģinājumi vēl nav sākti, aprēķini liecina, ka viena cilvēka transportēšanai pa ūdens virsmu būtu nepieciešams aptuveni miljons ūdensblusu. Šis skaitlis šķiet liels, bet jāņem vērā, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošajās ūdenstilpnēs dzīvo daudzi miljardi vai pat triljoni šo bezmugurkaulnieku, uzsver Čaunāns. ▼