Vakardien ceļu policisti kārtējā reida laikā sastādījuši vairāk nekā divsimt protokolu. Labvēlīgie laika apstākļi un optimālais nokrišņu režīms ļauj cerēt, ka pēc ilggadējām policistu pūlēm kāds no sastādītajiem protokoliem beidzot varētu izdzīt asnus un izaugt par protokolu koku. ▼
2008. gada 25. septembris • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 4 komentāri
Attēlā: Indijā izsīkusi pēdējā kanalizācijas caurule
Tā vien šķiet, ka pēdējā pusgada notikumi iezīmē daudzu pamazām veidojušos problēmu saplūšanu vienā veselā. Runa, protams, ir par globālo sasilšanu, energoresursu dārdzības pieaugumu, ASV finanšu krīzi un Latvijas ekonomikas straujo piezemēšanos. Kā mums, parastiem cilvēkiem, vajadzētu rīkoties šajā grūtajā laikā?
Diemžēl nav citas izejas kā pārskatīt līdzšinējo nenopietno attieksmi pret savu līdzdalību oglekļa izmešu vairošanā, apturēt un pavērst pretējā virzienā neapdomīgo aizņemšanos, un pielikt punktu izšķērdīgajam dzīvesveidam. Ir tik daudz iespēju dot savu ieguldījumu planētas ekosistēmas un ekonomikas atveseļošanā!
Sāksim ar bīstami augstajiem apkures tarifiem. To ietekmi uz ikviena iedzīvotāja maciņu var apturēt! Paraugieties apkārt vērīgi. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, pastāv liela varbūtība, ka cauri jūsu dzīvoklim stiepjas tā dēvētās «trubas». Kā izrādās, tieši apkures trubas ir galvenais augsto rēķinu cēlonis. Ja vēl nav uzsākta apkures sezona, aizmetiniet tās, un dārgā siltuma zudumi visos jūsu kāpņu telpas dzīvokļos nekavējoties tiks novērsti. Ja apkures sezona jau ir sākusies, arī aizmetiniet. Būs grūtāk, bet ne neiespējami. Pēc tam vienojieties ar citu dzīvokļu īpašniekiem, ka visi ziemosiet vienā dzīvoklī. Tad gaisu sildīs jūsu ķermeņu siltums, un nekāda apkure nemaz nebūs nepieciešama. Tieši šādu metodi izmanto eskimosi, kas ziemā lieliski jūtas pat ledus alās. Padomājiet par atbilstošu apģērbu. Viens kažoks ļauj pazemināt komforta temperatūras līmeni par 20 grādiem, attiecīgi divi par 40, bet trīs — par 60 grādiem.
Pārtikas ražošana ir iemesls mežu izciršanai un planētas virsmas erozijai. Lai izaudzētu produktus, it īpaši gaļu, nogādātu tos no laukiem līdz ražotājam un pēc tam līdz veikalam, tiek sadedzināts milzums degvielas. Sāciet ēst mazāk un lietojiet uzturā lētāku pārtiku. Tas būs arī labs atspaids ģimenes budžetam. Ideālā gadījumā ēdiet tikai katru otro vai trešo dienu. Kad sāks birt lapas, savāciet tās. Izžuvušas lapas ne vien var lieliski kalpot par siltumizolācijas slāni jūsu dzīvoklī, bet ir arī vērtīgs vitamīnu avots.
Ar ūdens daudzumu, ko mēs katrā mazgāšanās reizē vienkārši iztecinām kanalizācijā, sausuma skarto apgabalu iedzīvotāji varētu izdzīvot mēnesi. Ja domājat par planētas nākotni, centieties mazgāties pēc iespējas retāk. Netīrās vietas lieliski iespējams notīrīt, vienkārši paberžot ar mitru dvieli. Pēc kāda laika jūs iemācīsieties panākt tādu pašu efektu arī ar sausu dvieli vai nagiem.
Veļas pulveris, ko bieži vien lietojam pārmērīgi, pamazām nogalina Baltijas jūru, tāpēc mazgājiet drēbes pēc iespējas retāk un mazākā daudzumā ūdens, turklāt neizmantojot veļas pulveri. Mazs ieteikums: ja kādas drēbes šķiet netīras, vienkārši nolieciet tās malā. Varu garantēt, ka agrāk vai vēlāk izrādīsies, ka tās ir tīrākas par tām, kas jums būs mugurā.
Līdzīga pieeja palīdzēs ietaupīt arī degvielu. Nebrauciet ar automašīnu. Pārdodiet to. Nebrauciet ar sabiedrisko transportu. Tas tērē enerģiju un piesārņo vidi tieši tāpat kā vieglās automašīnas. Uz darbu dodieties skriešus vai ar slēpēm. Tomēr uzmanieties no pārmērīgas elpošanas — tādā veidā jūsu organisms ražo daudz globālo sasilšanu veicinošās ogļskābās gāzes.
Jūs neticēsiet, cik daudz naudas šādi iespējams ietaupīt! Bet ietaupīto naudu noguldiet «Parex bankas» «Maxi kontā».
Jūsu Māris Olte. ▼
2008. gada 24. septembris • Kategorija: Daba, Sadzīve • 11 komentāri
Vispasaules dabas fonds nācis klajā ar satraucošu informāciju: gandrīz visās pasaules jūrās un okeānos daudzi tūkstoši jūras zīdītāju šobrīd atrodas uz izniršanas robežas. ▼
2008. gada 9. septembris • Kategorija: Daba • 5 komentāri
Attēlā: pirms kaitēkļu uzbrukuma
Jau ziņots, ka jūlija sākumā Liepājā novērots bīstams kaitēklis — ozolu mūķene, kas pēc patērētās biomasas un savairošanās mērogiem uzskatāms par nozīmīgāko kaitēkli pasaulē. Mūķenes savairošanās laikā lapu koki tiek vairākkārtīgi atlapoti, veidojot kroplīgas formas un izraisot koku kalšanu. PATIESI! korespondents devās uz Liepāju, lai sarunā ar cietušajiem noskaidrotu, kādi panākumi gūtu cīņā ar negaidīto uzbrukumu.
«Zem ozola kuplajiem zariem kāds pārītis sēdēja,» par burvīgām ainām, ko sendienās redzējis, stāstīja vientulis ozols, pa pusei jau nokaltis. Saskaņā ar ozola teikto, stalts jauneklis zvērēja: «Ak, meitēn, es tevi tā mīlu».
Ozols nebija spējīgs atbildēt ne uz vienu korespondenta jautājumu saistībā ar ozolu mūķenēm un izskatījās ārkārtīgi novārdzis. Acīmredzami murgojot, koks vēl tikai piebilda, ka «daiļajas meitenes galva pie krūtīm tam slīdēja». Pastāv iespēja, ka jau vistuvākajā laikā dārzā zem ozola zariem atkal mainīsies skūpsti, bet ozols cietīs klus’. ▼
2008. gada 28. jūlijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Priecīgas ziņas: daļā Latvijas šodien beidzot sagaidīti gana slapji un auksti laika apstākļi, kas pielikuši punktu grūti izturamam karstumam, mežu ugunsgrēkiem, saulesdūrieniem un negadījumiem peldēšanās laikā. ▼
2008. gada 14. jūlijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) rīkojumu uzdots nojaukt Doma baznīcu, jo ēkas celtniecība XIII gadsimtā notikusi neatbilstoši Latvijas republikā spēkā esošajiem normatīviem, turklāt bez apstiprināta būvprojekta un būvatļaujas. Nojauktās baznīcas vietā tiks iestādīti ozoli, kas nelikumīgi tika nocirsti celtniecības gaitā. ▼
2008. gada 14. jūlijs • Kategorija: Daba, Ekonomika, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: vienīgā fotogrāfija izrādījās neskaidra
Dabas spēku pārzinātājs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Laimonis Golcs (88) nejauši atklājis dīvainu insektu, kam, visticamāk, ir ārpuszemes izcelsme. Jaunatrasto būtni Golcs iecerējis nosaukt savā vārdā: «Alienus golciensis». Pagaidām kukaini nav izdevies notvert, tāpēc pieteikums Latvijas universitātes Bioloģijas institūta Eksperimentālās entomoloģijas laboratorijai ir ielikts aploksnē, taču vēl nav nosūtīts.
Pētnieks pārsteidzošo atklājumu veica, ciemojoties sava dēla Viestura dzīvoklī Rīgā. Ņemot no galda žurnālu, viņš pamanīja kustību uz galda stāvošā televizoriņa ekrānā. Lai gan Golcs bija aizmirsis mājās brilles, tomēr spēja skaidri izšķirt neliela kukaiņa aprises. Mēģinājums kukaini notvert nevainagojās ar panākumiem, jo izrādījās, ka tas ir noslēpies zem ekrāna stikla.
«Šajā brīdī es sapratu, ka tā nav parasta, bāla mušiņa. Ielīst iekšā kineskopā nespēj neviens no zināmajiem Zemes kukaiņiem,» uzsver Golcs. Tālākie novērojumi atklāja vēl pāris fantastiskas kukaiņa īpatnības. Tas kustējās tikai tad, kad Golcs pieskārās apaļīgam priekšmetam, kas stāvēja blakus televizoriņam. Insekts ārkārtīgi veikli pārvietojās gan uz sāniem, gan atmuguriski.
Pētnieks nofotografēja savu atklājumu un sasita televizoriņa kineskopu, lai izvilktu kukaini ārā, taču tas vairs nebija atrodams. «Vai nav viens vella ziķeris?» Golcs ar lepnu sajūsmu raksturoja kosmisko radījumu. «Par spīti tam, ka tikšanās bija tik īsa, jūtu, ka esmu viņam pieķēries.»
PATIESI! vēl nav izdevies noskaidrot, ko par tēva atklājumu domā Viesturs Golcs. ▼
2008. gada 1. jūlijs • Kategorija: Daba • 9 komentāri
Attēlā: plūdu draudi
Spēcīgais lietus otrdien pilnībā izpostījis daudzu pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāju ierasto dzīvi, liekot vilkt paralēles ar 2005. gada viesuļvētras Katrīna radīto plūdu katastrofu Ņūorleānā. Kā pastāstīja notikuma aculiecinieks Reinis J. (23), otrdienas priekšpusdienā viņš tikai laimīgas nejaušības dēļ spēja izsprukt cauri sausā, pašā pēdējā brīdī ieskrienot veikalā, kur jau bija patvērušies vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju.
Piespiedu kārtā, bez pienācīgas medicīniskās aprūpes un piemērota apģērba viņi savā nožēlojamajā patvērumā pavadīja gandrīz pusotru stundu, būdami spiesti dalīt jau tā šauro telpu ar veselībai potenciāli bīstamas pārtikas kaudzēm. Neziņu un bailes vairojušas visdažādākās baumas. «Mums teica, ka varbūt te vajadzēs pat nakšņot,» jau pēcāk iespaidos dalījās pensionāre Velta N. (69).
Arī daudzbērnu māmiņai Ilzei V. (38) tikai par mata tiesu izdevies izvairīties no krietni vien lielākām nepatikšanām, jo sievietei jau pie pašas pilsētas lauku teritorijas poliklīnikas trāpījušas «vismaz divas lāses», kas tomēr nav bijušas tik lielas, lai radītu dzīvībai bīstamus ievainojumus nedz Ilzei, nedz trim viņas atvasēm. Izglābtie bērni drīz vien saņēmuši profesionālu mediķu sniegtu palīdzību.
Saņemtas ziņas arī par vairākiem pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājiem, kas kataklizmas brīdī bijuši «faktiski ieslodzīti» savās automašīnās. Pēc pirmās informācijas par pilsētas lauku teritoriju piemeklējušo stihiju vairākas pilsētnieku ģimenes paudušas gatavību uz notikuma vietu nosūtīt pārtiku, segas un medikamentus. ▼
2008. gada 17. jūnijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 3 komentāri
Attēlā: grūti mācībās…
Ar rekordlielu lomu var palielīties Kuldīgas apkaimes iedzīvotājs Alfrēds. Iespaidīgo eksemplāru, kura svars sasniedz 105 kilogramus, bet garums — 193 cm, Alfrēds noķēra vēlu svētdienas vakarā Ventas rumbā.
Divcīņas gaita bija Holivudas trillera sižeta cienīga. Vakaros Kuldīgas iedzīvotāji mēdz izbaudīt divmetrīgā ūdenskrituma masāžas spēku, un starp viņiem bija arī Kuldīgas «Rimi» krāvējs Ringolds Ausma (37) — pieredzējis makšķernieks, kura kontā ir ne viena vien vimba — kilogramniece.
«Galvenais ir būt pareizajā vietā un pareizajā laikā,» ar saviem iespaidiem dalās Alfrēds. «Es peldēju augšpus rumbas, klausoties peldētāju sarunās, un sapratu, ka viens no viņiem ir makšķernieks. Es ieskrējos, izmantojot straumes spēku un lēcu. Un paveicās. Patiešām neticami paveicās.»
Alfrēds, būdams gandrīz divus kilogramus smaga vimba, trāpīja pa Ausmas deniņiem un apdullināja viņu. Mijkrēslī citi peldētāji nepamanīja notikušo. Makšķernieks iekrita ūdenī un, būdams bez samaņas, noslīka. Ķermenis iestrēga meldros lejpus vecā tilta.
«Principā man makšķernieki negaršo,» atzīst Alfrēds. «Bet, kad satraukums mazliet norimās, es aizpeldēju apskatīties, ko esmu noķēris un sapratu, ka gadījies patiešām iespaidīgs eksemplārs. Lai varētu aizsūtīt pieteikumu «Dienas makšķerniekam», mēs lomu izmērījām. Tas vīrs bija veselu sešu lielu vimbu garumā!»
Ausma ir lielākais makšķernieks, ko šogad notvērusi vimba. ▼
2008. gada 16. jūnijs • Kategorija: Daba • 2 komentāri
Attēlā: pirms lēmuma pieņemšanas tika veikts nopietns zinātniskās izpētes darbs
Akciju tirgus eksperti prognozē, ka šodien pieņemtais Nīderlandes valdības plāns, kas paredz jaunus pasākumus cīņai ar nākotnē gaidāmo jūru un okeānu līmeņa celšanos, veicinās strauju kompānijas «Procter & Gamble» akciju vērtības celšanos.
Tektonisko plātņu kustības dēļ Nīderlandes teritorija katru gadu iegrimst par 1–2 mm. Kopā ar iespējamo ūdens līmeņa celšanos tas rada aizvien lielākus draudus šai valstij. 27% Nīderlandes teritorijas jau atrodas zemāk par jūras līmeni un tiek aizsargāti ar pasaulē lielākās dambju un polderu sistēmas palīdzību. Valdības plāns paredz jaunu dambju celtniecību, kā celtniecības materiālu izmantojot… jūras ūdeni!
Jau vistuvākajā laikā Nīderlande sāks vairumā iepirkt «Procter & Gamble» ražotās bērnu autiņbiksītes «Pampers», kuru sastāvā esošie kristāli, kā esam redzējuši reklāmās, spēj absorbēt līdz pat 800 reizēm vairāk ūdens, nekā paši sver. Savukārt autiņbiksīšu ārējais slānis neļauj šķidrumam atkal izkļūt ārā. Izrādās, ka šāds risinājums ir ideāli piemērots, lai glābtu no bīstamā mitruma ne vien mazuļu dibenus, bet arī veselu valsti.
Pamperi tiks izvietoti īpašās zonās gar esošajiem dambjiem. Ja ūdens sāks tecēt pāri dambjiem, pamperi to uzsūks un piebriedīs, izveidojot vēl vienu dambi. Jo vairāk būs ūdens, jo augstāk pacelsies dambis. Jau aprēķināts, ka jaunās sistēmas izveidošanai turpmāko gadu laikā būs nepieciešama aptuveni puse no šobrīd pasaulē saražotajiem pamperiem, tomēr šāds risinājums izmaksās vairākas reizes lētāk nekā dambju celtniecība, izmantojot grunti un betonu. ▼
2008. gada 13. jūnijs • Kategorija: Daba, Ekonomika, Ārzemēs • 6 komentāri
Attēlā: medus vācējiņa
Jūs noteikti esat veikalos redzējuši medus burciņas, kam uz etiķetes greznojas uzraksts «Made in China», un varbūt pat iegādājušies tās. Šīs nedēļas rubrikā «Daba» mēs iepazīstināsim jūs ar interesantajām medus ievākšanas tradīcijām šajā Austrumāzijas lielvalstī. Ķīnas medus galvenā atšķirība no citās valstīs ievāktā garduma slēpjas faktā, ka medu ievāc nevis bites, bet paši ķīnieši. Tas izskaidrojams ar gandrīz neierobežotajiem cilvēkresursiem, kas izmaksā lētāk nekā bišu saimju selekcija un aprūpe.
Nektāru ķīnieši atrod pēc ziedu krāsas, formas un smaržas. No tālienes ķīnieši orientējas pēc krāsas un formas, bet tuvumā — pēc smaržas. Ja reizē zied vairāki nektāraugi, ķīnieši vispirms izmanto tos, kam nektārā lielāka cukura koncentrācija un kas vieglāk pieejami. Labā laikā medus vācējs ķīnietis katru dienu dodas pēc nektāra 9–10 reizes, apgaita ilgst apmēram stundu, un pēc tās ķīnietis uz medus fasēšanas cehu atnes 30–40 mg nektāra vai 8–15 mg putekšņu. Lai savāktu 1 kg medus no liepām, ir nepieciešami 25 000 apgaitu. Vācot nektāru no augiem, kas to izdala mazāk, 1 kg medus savākšanai nepieciešami pat 100–120 tūkstoši apgaitu. 19 dienās viens veselīgā ģimenē audzis ķīnietis no liepām var savākt 900–950 mg nektāra. No viena zieda ķīnietis nektāru savāc 5–12 sekundēs, bet nektāra nodošanai cehā sarežģīto formalitāšu dēļ nepieciešamas aptuveni 15 minūtes.
Nektāru ķīnieši iesūc savā kuņģī. Nektāra pārstrādes procesā ķīnietis daudzkārt, pat līdz 200 reizēm, izlaiž no kuņģa uz mēles nektāra pilienu un norij atpakaļ. Šajā procesā notiek saharozes pārvēršanās glikozē un fruktozē, un medus piesātinās ar fermentiem, vitamīniem un bioloģiski aktīvām vielām, kas nāk no ķīnieša kuņģa. Pārstrādāto nektāru ķīnieši ielej medus burciņās, nogatavina un aizvāko. ▼
2008. gada 7. jūnijs • Kategorija: Daba • 3 komentāri
Par neveiksmi vakarnakt izvērtusies pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Gunāra Vidzema (15) vēžošana ar krītiņu. «Lai ko es mēģināju, viss gāja galīgi šķērsām,» šorīt draugam pa telefonu sūdzējās Vidzems. «Tāfeles krītiņi izšķīda gandrīz momentā. Pasteļkrītiņi kaut cik turējās, bet par tiem vēži neizrādīja nekādu interesi.» ▼
2008. gada 3. jūnijs • Kategorija: Daba, Sadzīve • 2 komentāri
Attēlā: kadrs no video
Jau ziņots, ka pētnieki, kas skeptiski izturas pret bigfūta — Ziemeļamerikas sniega cilvēka eksistenci apstiprinošajiem videomateriāliem, ir izveidojuši video, kas attāli līdzinās kadriem, kuros redzams bigfūts. Tādējādi viņi uzskatāmi parāda, ka šādus pierādījumus bijis iespējams viltot. Līdzīgu metodi izmantojuši arī Mičiganas Tehnoloģijas institūta studenti, kam izdevies pierādīt, ka kriptozoologu publikācijas, kurās it kā pierādīta mīklainā radījumā — pašreizējā ASV prezidenta Džordža Buša, jaunākā eksistence, varētu būt safabricētas, izmantojot augstu attīstītās mūsdienu digitālā video un skaņas apstrādes iespējas.
Studentu radītajā video redzama Džordžam Bušam līdzīga persona, kas stāv tribīnē pie Baltā nama un saka nesaprotamas frāzes, piemēram, «Man bieži vaicā, vai Amerikai ir svarīgi, ka cilvēki mirst no malārijas tādās vietās kā Gana? Es atbildu, ka tas ir svarīgi. Tas ir svarīgi no morāles viedokļa, un tas ir mūsu nacionālajās interesēs.» Neatkarīgi eksperti jau ir apliecinājuši, ka nespēj atšķirt šī digitāli izveidotā Džordžu Buša izskatu, izturēšanos un viņa vārdu saturu no tā Džordža Buša, kas ik dienas redzams televīzijā. ▼
2008. gada 31. maijs • Kategorija: Daba, Ārzemēs • Pievienot komentāru
Latvijas valsts meži par Ls 1,17 miljoniem iegādājušies 119 jaunas automašīnas par kopējo summu 1 176 725 lati. Kā informēja mežu komunikācijas daļas vadītāja, Anniņmuižas parkā augošā apse Smuidra Šalkone, automašīnas paredzētas Centrālkurzemes priedēm, Zemgales bērziem un Ziemeļvidzemes eglēm, kas savos mežos ieņem īpaši atbildīgus amatus un varētu regulāri doties darba darīšanās uz kaimiņu mežiem un pat galvaspilsētu Rīgu, ja vien tiktu atrisināta sarežģītā problēma ar zemē dziļi ieaugušajām saknēm. ▼
2008. gada 28. maijs • Kategorija: Daba, Ekonomika • 1 komentārs
Attēlā: 2007. gada rudenī ozoliem lapas nokrita par veselu gadu vēlāk nekā 2006. gada rudenī
Dabas spēku pārzinātājs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Laimonis Golcs (88) pie savas mājas žoga pielīmētajā sienas avīzē publicējis pusgadsimtu ilguša pētījuma rezultātus, kas apgāž līdzšinējos priekšstatus par globālās sasilšanas gaitu. Visus šos gadus viņš ir veicis novērojumus dabā, kurus rūpīgi dokumentējis. Atskatoties pagātnē, ir redzams, ka pavasaris šobrīd iestājas daudz agrāk, bet rudens — daudz vēlāk nekā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.
«Es esmu pa ausu galam dzirdējis citu pētnieku viedokli, ka nobīde ir dažas nedēļas vai pat viens mēnesis. Pilnīgas muļķības,» kā ar nazi nogriež pieredzējušais pētnieks. «Gadalaiku iestāšanās laiks atšķiras par trim mēnešiem līdz pusgadu, bet dažkārt pat par gadu.»
Saskaņā ar Golca pierakstiem, 1959. gadā eglēm skujas pilnībā bija izplaukušas 1. jūlijā. Šogad šādu pašu novērojumu pētnieks veicis jau 3. janvārī. Sasilšanu apstiprina arī dati par gājputnu migrāciju. Ja 1960. gada pavasarī vārnu bars no dienvidiem atgriezās tikai 19. maijā, tad 2007. gada rudenī vārnas pāri Golca mājai laidās uz dienvidiem 17. novembrī, bet atgriezās atpakaļ jau nākamajā dienā! Savukārt 2007. gadā zvirbuļi novēroti lidojam uz ziemeļiem 3. oktobrī, bet uz dienvidiem šī gada 15. aprīlī.
«Skaidri redzams, ka daba ir sajukusi prātā. Bet visdīvainākais šajā visā ir cilvēku nevēlēšanās atzīt, ka katastrofa jau ir iestājusies. Cik esmu runājis ar preses vai televīzijas pārstāvjiem, sastopos tikai ar izsmieklu,» skumji secina Golcs. «Domāju, ka viņi pilda valdības rīkojumu.» ▼
2008. gada 19. aprīlis • Kategorija: Daba • 10 komentāri
