Par neveiksmi vakarnakt izvērtusies pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Gunāra Vidzema (15) vēžošana ar krītiņu. «Lai ko es mēģināju, viss gāja galīgi šķērsām,» šorīt draugam pa telefonu sūdzējās Vidzems. «Tāfeles krītiņi izšķīda gandrīz momentā. Pasteļkrītiņi kaut cik turējās, bet par tiem vēži neizrādīja nekādu interesi.» ▼
2008. gada 3. jūnijs • Kategorija: Daba, Sadzīve • 2 komentāri
Attēlā: kadrs no video
Jau ziņots, ka pētnieki, kas skeptiski izturas pret bigfūta — Ziemeļamerikas sniega cilvēka eksistenci apstiprinošajiem videomateriāliem, ir izveidojuši video, kas attāli līdzinās kadriem, kuros redzams bigfūts. Tādējādi viņi uzskatāmi parāda, ka šādus pierādījumus bijis iespējams viltot. Līdzīgu metodi izmantojuši arī Mičiganas Tehnoloģijas institūta studenti, kam izdevies pierādīt, ka kriptozoologu publikācijas, kurās it kā pierādīta mīklainā radījumā — pašreizējā ASV prezidenta Džordža Buša, jaunākā eksistence, varētu būt safabricētas, izmantojot augstu attīstītās mūsdienu digitālā video un skaņas apstrādes iespējas.
Studentu radītajā video redzama Džordžam Bušam līdzīga persona, kas stāv tribīnē pie Baltā nama un saka nesaprotamas frāzes, piemēram, «Man bieži vaicā, vai Amerikai ir svarīgi, ka cilvēki mirst no malārijas tādās vietās kā Gana? Es atbildu, ka tas ir svarīgi. Tas ir svarīgi no morāles viedokļa, un tas ir mūsu nacionālajās interesēs.» Neatkarīgi eksperti jau ir apliecinājuši, ka nespēj atšķirt šī digitāli izveidotā Džordžu Buša izskatu, izturēšanos un viņa vārdu saturu no tā Džordža Buša, kas ik dienas redzams televīzijā. ▼
2008. gada 31. maijs • Kategorija: Daba, Ārzemēs • Pievienot komentāru
Latvijas valsts meži par Ls 1,17 miljoniem iegādājušies 119 jaunas automašīnas par kopējo summu 1 176 725 lati. Kā informēja mežu komunikācijas daļas vadītāja, Anniņmuižas parkā augošā apse Smuidra Šalkone, automašīnas paredzētas Centrālkurzemes priedēm, Zemgales bērziem un Ziemeļvidzemes eglēm, kas savos mežos ieņem īpaši atbildīgus amatus un varētu regulāri doties darba darīšanās uz kaimiņu mežiem un pat galvaspilsētu Rīgu, ja vien tiktu atrisināta sarežģītā problēma ar zemē dziļi ieaugušajām saknēm. ▼
2008. gada 28. maijs • Kategorija: Daba, Ekonomika • 1 komentārs
Attēlā: 2007. gada rudenī ozoliem lapas nokrita par veselu gadu vēlāk nekā 2006. gada rudenī
Dabas spēku pārzinātājs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Laimonis Golcs (88) pie savas mājas žoga pielīmētajā sienas avīzē publicējis pusgadsimtu ilguša pētījuma rezultātus, kas apgāž līdzšinējos priekšstatus par globālās sasilšanas gaitu. Visus šos gadus viņš ir veicis novērojumus dabā, kurus rūpīgi dokumentējis. Atskatoties pagātnē, ir redzams, ka pavasaris šobrīd iestājas daudz agrāk, bet rudens — daudz vēlāk nekā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.
«Es esmu pa ausu galam dzirdējis citu pētnieku viedokli, ka nobīde ir dažas nedēļas vai pat viens mēnesis. Pilnīgas muļķības,» kā ar nazi nogriež pieredzējušais pētnieks. «Gadalaiku iestāšanās laiks atšķiras par trim mēnešiem līdz pusgadu, bet dažkārt pat par gadu.»
Saskaņā ar Golca pierakstiem, 1959. gadā eglēm skujas pilnībā bija izplaukušas 1. jūlijā. Šogad šādu pašu novērojumu pētnieks veicis jau 3. janvārī. Sasilšanu apstiprina arī dati par gājputnu migrāciju. Ja 1960. gada pavasarī vārnu bars no dienvidiem atgriezās tikai 19. maijā, tad 2007. gada rudenī vārnas pāri Golca mājai laidās uz dienvidiem 17. novembrī, bet atgriezās atpakaļ jau nākamajā dienā! Savukārt 2007. gadā zvirbuļi novēroti lidojam uz ziemeļiem 3. oktobrī, bet uz dienvidiem šī gada 15. aprīlī.
«Skaidri redzams, ka daba ir sajukusi prātā. Bet visdīvainākais šajā visā ir cilvēku nevēlēšanās atzīt, ka katastrofa jau ir iestājusies. Cik esmu runājis ar preses vai televīzijas pārstāvjiem, sastopos tikai ar izsmieklu,» skumji secina Golcs. «Domāju, ka viņi pilda valdības rīkojumu.» ▼
2008. gada 19. aprīlis • Kategorija: Daba • 10 komentāri
Vides ministrs Raimonds Vējonis (LZP), uzklausījis kritiku par savu vakardienas paziņojumu, ka šogad Latvijā vēl netiks ieviesta iespēja pret naudu nodot plastmasas pudeles, izplatījis aicinājumu vākt plastmasas pudeles Latvijā, bet vest tās nodot uz Igauniju. «Kad viņiem tā sistēma pārāk lielā no ārvalstīm ieplūdināto plastmasas pudeļu skaita dēļ sabruks, tas būs uzskatāms piemērs, ka pudeļu pieņemšana nav labs risinājums,» norādīja ministrs. ▼
2008. gada 15. aprīlis • Kategorija: Daba • 1 komentārs
Attēlā: necilvēcīgs skatiens
Ir pamats uzskatīt, ka bebrs, kas 31. martā Austrumlatgales virsmežniecības Ludzas mežniecības teritorijā ar trāpīgu šāvienu nogalināja mednieku, ir ieradies Rīgā, infomē Dana Šarlovska, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Dzīvnieks Gaiļezerā gar Gaiļupītes krastu no koku zariem, dūņām un grunts materiāla dubļiem ir uzbūvējis nocietinājumus, kuros izveidotas šaujamlūkas. Lai atstātu sev atkāpšanās iespēju ienaidnieku pārspēka gadījumā, prāvais grauzējs upītes krastā ir izracis vairākas no 10 līdz 20 metriem garas alas.
Bebra savādās rīcības motīvi ir neskaidri, bet nav izslēgta iespēja, ka viņš nolēmis papildināt savu upuru sarakstu. Visi mēģinājumi uzsākt ar bebru sarunas par pamieru pagaidām izrādījušies nesekmīgi. ▼
2008. gada 7. aprīlis • Kategorija: Daba, Kriminālziņas • 3 komentāri
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) nosūtījis Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam (TB/LNNK) vēstuli, kurā paudis bažas par sliktajām smakām, kas vējo pilsētā. ▼
2008. gada 3. aprīlis • Kategorija: Daba, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: skaistums mēdz būt mānīgs
Pārbaudē, ko veicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departaments (VARAM VAD), vairāku pagājušajā gadā redzēto varavīkšņu sastāvā atrastas krāsvielas, kas nav oficiāli sertificētas lietošanai Eiropas Savienības teritorijā, to vidū varavīksnes sarkanais, varavīksnes oranžais, varavīksnes dzeltenais un citas. Pārbaudi ierosināja veikt pilsētas lauku teritorijas brīvprātīgo dabas aizstāvju organizācija «Zaļzemīte».
«Nākamreiz, kad būs kāda varavīksne, paskatieties uz to labi kārtīgi. Skats gluži kā pēc dīzeļa noplūdes dīķī. Vai tad tik spilgtas krāsas dabiskā ceļā maz iespējams iegūt? Tīrā ķīmija! Un tas viss pēc tam nonāk kur? Gaisā, ūdenī un mūsu pārtikā!» PATIESI! korespendentam «Zaļzemītes» viedokli pauda tās jaunievēlētā vadītāja, pilsētas lauku teritorijas linu krāsošanas uzņēmuma «Linko» darbiniece K. Anni–Bāliņa (60). ▼
2008. gada 28. marts • Kategorija: Daba, Veselība • Pievienot komentāru
Attēlā: gājputni spēj attīstīt ātrumu līdz 10 km/h
Latvijā no dienvidiem sākuši atgriezties gājputni, tāpēc Lietuvas–Latvijas robežkontroles punktos veidojas garas rindas. Nevienam no putniem nav ceļošanai derīga dokumenta, tāpēc robežsargi viņus aiztur personības pārbaudei un karantīnai saistībā ar bažām par putnu gripu.
«Ar apgredzenotajiem, protams, strādāt ir vieglāk, bet karantīna attiecas arī uz tiem. Tranzītniekiem un ligzdbēgļiem mums nepietiktu vietas, tāpēc tos mēs sūtām atpakaļ uz Lietuvu. Pārējos izmitinām uzgaidāmajā telpā,» situāciju raksturoja kāds Elejas robežkontroles punkta darbinieks. «Daži putni, protams, mēģina ietaupīt laiku, šķērsojot robežu neatļautās vietās, tāpēc šajā laikā patrulējam dienu un nakti.»
Tomēr robežsargi nesūdzas par strauji pieaugušo darba apjomu, jo sezonālajai gājputnu migrācijai ir arī gaišā puse: no kontrolpunktā iekārtotās improvizētās lauka virtuves visu dienu virmo patīkams cepešu un zupas aromāts.
«Gājputni ir sastopami starp visu putnu sugu pārstāvjiem. Iemesli, kāpēc viņi nelido, ir ļoti dažādi. Daļa tā arī nav sapratusi, kā jālieto spārni, bet citiem ir vienkārši bail. Tāpēc ceļā no siltajām zemēm viņiem nākas pavadīt ļoti daudz laika,» PATIESI! paskaidroja ornitologs Uldis Lielknābis. «Robežu šķērsošana viņus aizkavē vēl vairāk. Jācer, ka pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai situācija pamazām uzlabosies.» ▼
2008. gada 12. marts • Kategorija: Daba • 4 komentāri
Attēlā: plūdu zona
Nebūtiskās sniega segas dēļ šogad pavasara palu ietekme uz hidroloģisko režīmu mūsu valstī ir mazāk jūtama nekā citus gadus, tomēr kopumā plūdi nav mazinājušies. Arī šogad, pārplūstot ezeriem, zem ūdens līmeņa ir nonākuši vairāk nekā 1,6% no Latvijas teritorijas jeb 1000 kvadrātkilometri, kas tādējādi padarīti par nederīgiem lauksaimniecībai, apdzīvoto vietu būvei un gandrīz visu veidu saimnieciskajai darbībai, izņemot zvejniecību. Turklāt ap 10% valsts teritorijas augstā ūdens līmeņa dēļ ir pārpurvojušies.
Ūdens, kas izplūdis no globālās sasilšanas rezultātā izkusušajiem Eiropas ledājiem, vietām sasniedz pat vairākus desmitus metru lielu dziļumu. Īpaši smagi no plūdiem cietusi Lubāna, Rāzna, Engure, Burtnieks, Liepāja, Usma un Babīte. Daugavas aizdambējumu dēļ applūdušas arī plašas teritorijas Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu apkārtnē.
Jūras piekrastē situācija ir tikpat dramatiska. Latvijas teritorija uz robežas starp jūru un sauszemi ir nemitīgi pakļauta plūdu riskam. Kilometra attālumā no krasta ūdens dziļums sasniedz jau daudzus metrus, un ir maz cerību, ka šīs platības jelkad izdosies atgūt normālai izmantošanai. ▼
2008. gada 11. marts • Kategorija: Daba • 2 komentāri
Attēlā: tikpat labi attēlā varētu vispār nekā nebūt
Ārvalstu investoriem negaidīti radusies interese par Kurzemes piekrastē atrodamajām bagātīgajām nejebīta iegulām. Atradni varētu sākt izmantot jau šogad, liecina Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši PATIESI! rīcībā.
Lai gan nejebīts visu laiku atradies acu priekšā, un uz tā asajām šķautnēm skarbie kurzemnieki gadu tūkstošiem ir plēsuši savus apavus un kājas, dodoties zvejot vai peldēties, tas viņus ne mazākajā mērā neuztrauca, tāpēc līdz pat 2007. gadam, kad kāds Pāvilostas iedzīvotājs beidzot pievērsa uzmanību šiem akmeņiem, jo vēlējās ar tiem nostiprināt krastu pie savas mājas, neviens pat nenojauta, ka vērtīgais minerāls burtiski mētājas zem kājām.
Izmantot unikālo atradni pieteikusies tikai viena kompānija, kas gan likusi noprast, ka šī iespēja viņiem neko daudz nenozīmē. Gan Vides ministrijai, gan dabas aizstāvju organizācijām ir pilnīgi vienalga, ka pludmalē tiks uzsākta nejebīta rūpnieciska ieguve. No atradnes varētu iegūt vismaz 10 000 tonnas nejebīta gadā, ja vien izdosies tam atrast kādu pircēju. ▼
2008. gada 4. marts • Kategorija: Daba, Ekonomika • 9 komentāri
Attēlā: Ulmanim līdzīga persona
Pirmdienas vakarā bijušajam Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim līdzīga persona redzēta lielveikalā «Olympia», kaut kur steidzoties un nepievēršot apkārtējiem ne mazāko uzmanību. Viss personas izskats liecinājis, ka tai, iespējams, ir vēzis.
Pārbaudot šo informāciju pie zivju nodaļas pārdevēja, PATIESI! korespondents noskaidroja, ka Ulmanim līdzīgā persona pirms tam ilgi stāvējusi pie akvārija un ar līdzjūtīgu skatienu noraudzījusies uz vēžiem, kas šaurībā drūzmējušies akvārija dibenā. Pēc tam persona palūgusi, lai tai iesaiņo vienu vēzi, kas izskatījies vissliktāk. «Mazliet pacieties, mazo draudziņ, varbūt man izdosies tev palīdzēt,» persona pie sevis noteikusi, piespiedusi plastmasas trauciņu ar vēzi sev pie krūtīm un metusies uz kases pusi. ▼
2008. gada 19. februāris • Kategorija: Aprindas, Daba, Veselība • 8 komentāri
TV3 pārraides «Nekā personīga» komanda, šorīt ierodoties darbā, secinājusi, ka vairums nākamajam raidījuma gatavoto aktuālo tēmu kopš iepriekšējās dienas vakara jau apmuļļātas. Spriežot pēc atstātajām pēdām, vainīgs varētu būt kāds paliels dzīvnieks. ▼
2008. gada 7. februāris • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 1 komentārs
Plānots, ka Rīgas kanālmalās dzīvojošie bebri gulēs līdz pavasarim, informēja pašvaldības aģentūras «Rīgas dārzi un parki» direktors Agnis Kalnkaziņš, neveikli mēģinot noslēpt no žurnālistu acīm plastmasas maisiņu, pilnu ar tukšiem fenazepāma iepakojumiem. ▼
2008. gada 31. janvāris • Kategorija: Daba • 1 komentārs
Attēlā: rūgtas pieredzes mācīts, viņš vairs neuzticas cilvēkiem
Lai pasargātu Latvijas savvaļas dzīvniekus no zoofiliem, Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija kopīgi sagatavojuši plānu, norāda laikraksts «Meža avīze».
Plāns paredz, ka pagastiem, kuros uzturas dzīvnieki, būs obligāti jāpieprasa informācija no Sodu reģistra par visiem mežsargiem, kas piesakās darbā. Tāpat iecerēts apmācīt mežsargus, kā pareizi jāstāsta meža dzīvniekiem par drošību un sevis pasargāšanu.
Plāna ietvaros iecerēts uzlabot arī kontroli pār potenciāli bīstamajām personām. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) iecerēts testēt elektroniskās aproces, kas ļautu laikus pamanīt, ka noziedznieks atkal ir ielavījies mežā. ▼
2008. gada 18. janvāris • Kategorija: Daba, Kriminālziņas, Sekss • 1 komentārs
| P | O | T | C | Pk | S | Sv |
|---|---|---|---|---|---|---|
| « Jan | ||||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | ||
| 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 |
| 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |
| 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 |
| 27 | 28 | 29 | ||||