Kategorijas «Daba» arhīvs

Īsumā

Noskatoties LTV1 pārraidīto sociālo reklāmu par plastmasas maisiņu nodarīto kaitējumu videi, vairākiem desmitiem pilsētas lauku teritorijas mājokļos atrodamo plastmasas maisiņu pamodusies sirdsapziņa un tie nekavējoties sadalījušies. ▼

Īsumā

Nepatīkamus jaunumus no sava ģimenes ārsta šodien uzzinājis pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Ādminis (49). Ārsts pēc rūpīgas pārbaudes secinājis, ka polipus Ādmiņa degunā nedrīkst ārstēt, jo tie ir daļa no aizsargājamā Austrālijas Lielā Barjerrifa. ▼

Speciālists: tikai dziesma nenosals

578.jpg

Attēlā: dziesma labi apsildītā telpā

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vadošais speciālists Afrēds Krūklis (86), atbildot uz PATIESI! korespondenta jautājumu, kādi laika apstākļi gaidāmi šonedēļ, pastāstīja, ka snigs sniegs, un gaisa temperatūra vietām var noslīdēt līdz pat mīnus divpadsmit grādiem.

Neesot izslēgts, ka atkal logā zvaigznes kvēlos, taču lielākoties ciklonu trajektorijas veidosies tā, ka gaisa masām aizvien pavērsies diezgan brīvs ceļš no Skandināvijas ziemeļiem uz mūsu reģionu, tāpēc nāksies samierināties, ka atkal logā pelēks vakars blāv.

«Reiz apklust katra balss, izgaist katra šūpļa dziesma, tikai dziesma nenosalst,» norādot uz draudiem, ko, ilgstoši uzturoties ārpus telpām sezonai nepiemērotā apģērbā, it īpaši, iemiegot alkohola reibumā, veselībai un pat dzīvībai var radīt aukstums, pavēstīja Krūklis, neizprotamu iemeslu dēļ ik pa brīdim sarunā ar korespondentu iestarpinot uzrunu «māt». ▼

Brazīlijā atklāts katastrofāls piesārņojums

576.jpg

Attēlā: nafta dabā

Brazīlijas valdība piektdien paziņojusi, ka valsts piekrastē atklāts šausminošs piesārņojums ar naftas produktiem. Pavisam tuvu zemes virspusei ir atrasti miljardi tonnu vielas, kas ārkārtīgi atgādina tā dēvēto vieglo naftu. Dati, kas iegūti, veicot kontrolurbumus, apstiprina ļaunāko: šajā pazemes vietā ir gājuši bojā visi tur agrāk sastopamie dzīvnieki un augi.

Prātam neaptveramā ekoloģiskā katastrofa ir nākusi gaismā brīdī, kad naftas produktu savākšana un neitralizēšana pasaulē, izmantojot ķīmisko pārstrādi vai vienkārši sadedzināšanu, jau ir sākusi dot pirmos augļus. Pēc agrāk veiktajām aplēsēm, naftas piesārņojums mūsu planētas iežos varēja būt likvidēts tuvākā pusgadsimta laikā. Jaunais atklājums uz nenoteiktu laiku attālina sapni par Zemi, kas ir pilnīgi tīra no naftas.

Starp valstīm, kur daba ir piesārņota ar naftu vēl lielākā mērā nekā Brazīlijā, jāmin Sauda Arābija, Kanāda, Irāna, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Venecuēla un Krievija. Šīs valstis nav spējīgas pašas tikt galā ar dabai kaitīgo ogļūdeņražu pārstrādi, tāpēc ir spiestas ik dienas izmantot citu valstu palīdzību. Arī Latvija savu iespēju robežās sniedz ieguldījumu starptautiskajā naftas produktu iznīcināšanas programmā, gadā neitralizējot vairāk nekā 2 miljonus tonnu šīs bīstamās vielas. ▼

Debesīs vērojama Holmsa komēta

570.jpg

Attēlā: strīda upuris

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tuvāko pāris nedēļu laikā ir iespēja nakts debesīs novērot Holmsa komētu. Sākotnēji komētas pilnais nosaukums bija Holmsa-Vatsona komēta, jo ievērojamais detektīvs 1892. gada 7. novembrī atklāja to kopīgi ar savu draugu doktoru Vatsonu.

Šī komēta ir interesanta ar to, ka tai nav astes, tāpēc, pavirši apskatot debesīs, vairāk atgādina zvaigzni. Tas izskaidrojams ar strīdiem par patiesā komētas atklājēja godu, kuru rezultātā komēta tika sadalīta: Holmss paturēja pašu komētu, bet Vatsons savā īpašumā ieguva asti. Arī šoreiz Holmss izrādījās gudrāks par Vatsonu, jo asti veido gāze un putekļi, kas izplūst no komētas, tāpēc aste, palikusi viena pati, drīz vien izgaisa. ▼

Latvijā atkal zemestrīce

568.jpg

Attēlā: postījumi

Šorīt Latvijā atkal konstatēti vairāki spēcīgi pazemes grūdieni, kuru spēks bijis ievērojami lielāks nekā 2004. gada zemestrīcei. Zemestrīces epicentrs atradies Ķegumā, un tās izmērītais stiprums sasniedzis gandrīz 3 balles pēc Rihtera skalas.

Ķeguma HES aizsprostam nekādi bojājumi nav novēroti, tomēr, sākot jau ar šodienu, tiks uzsākta hidrotehnoloģiskā kompleksa ārpuskārtas pārbaude. Bet gluži bez sekām grūdieni nav palikuši: satricinājuma dēļ aptuveni kilometru lejup pa Daugavas straumi iebrucis mežainais krasts, padarot upi par vairāk nekā desmit metriem platāku.

Zemestrīce notikusi tajā mirklī, kad kultūras ministre Helēna Demakova intervijā Latvijas Radio sacīja vārdus «Ir dziesma «Daugav’s abas malas mūžam nesadalās». Drīzāk tā sadalīsies, nekā Tautas partija sašķelsies». ▼

Īsumā

Pateicoties mēreni siltajam un mitrajam laikam, šogad Latvijas mežos tiek prognozēta rekordliela raža ar mūsu valstī tik ļoti iecienīto delikatesi — sēņu tārpiem. ▼

Nogānītajās pļavās kūla nesvilst

533.jpg

Attēlā: stumbrs un sumbrs

Lai nākamgad atkal nebūtu jāpiedzīvo liesmojošās kūlas šausmas, pļavas ieteicams izpļaut jau šoruden. Bet, ja zemes īpašnieki domā vairākus gadus uz priekšu, lieliska alternatīva ir pļavu dabiskā nogānīšana. Vismaz 100 ha liela teritorija jāiežogo un tajā jāielaiž lielie zālēdāji, kas piemēroti dzīvei savvaļā: savvaļas zirgi, sumbri un taurgovis. Līdzīgi projekti Latvijā tiek īstenoti pie Papes ezera, Ķemeru nacionālajā parkā, Jelgavā un Daugavpils rajonā.

Dabiskās gānīšanās laikā dzīvnieki apēd zāli, izmīda to un vēl pamatīgi nogāna. Katrs zālēdājs ik gadus saražo daudzas tonnas mēslu. Kūlas trūkums un piegānītā zeme padara aploku par ārkārtīgi nepievilcīgu mērķi kūlas dedzinātājiem.

Arī vietējie iedzīvotāji atzinīgi novērtē savu jauno četrkājaino kaimiņu veikumu. «Tur nemaz nav jāiet iekšā, lai sajustu, ko šie sadarījuši! Pietiek ar to, ka vējš pūš no tās puses,» ar apbrīnu stāsta Kārlis Mežkalns (50), kurš dzīvo trīs kilometru attālumā no taurgovju un zirgu aploka, kas ierīkots atjaunotās Slampes upītes krastos. ▼

Ar minimālu pārsvaru triumfē ērčotājs debitants

534.jpg

Attēlā: pateicībā par atnesto uzvaru čempions savas ērces palaida atpakaļ mežā

Vakar pilsētas lauku teritorijā notikušajā otrajā Latvijas ērču vākšanas jeb ērčošanas čempionātā ar rezultātu piecdesmit piecas ērces triumfējis Ziedonis Vārpata (19), kuram šīs bija pirmās meistarsacīkstes. Vienlaikus viņš uzstādījis arī jaunu Latvijas rekordu pēc piezīdušos ērču skaita vienas stundas laikā: trīs, turklāt divas no tām inficētas ar ērču encefalītu.

Otrajā vietā palika pagājušā gada uzvarētājs Jēkabs Šmitiņš (51). No viņa ķermeņa tiesneši arī nolasīja tieši piecdesmit piecas ērces, turklāt veselas astoņas Laimas slimības nēsātājas, taču neviena nebija piezīdusies, un tikai divpadsmit bija inficētas ar ērču encefalītu, atšķirībā no Vārpatas, kurš savāca veselas divdesmit divas ar encefalītu inficētas ērces un piecas Laimas slimības nēsātājas. Nevienam citam sacensību dalībniekam neizdevās savākt vairāk par desmit ērcēm.

Iespējams, šī gada medaļas likteni izšķīra novatoriskā taktika, ko izmantoja Vārpata. Atšķirībā no Šmitiņa, kurš pa zvēru taciņām līda uz vēdera, ģērbies džemperī un treniņbiksēs, jaunais sportists pa krūmājiem vēlās, turklāt mugurā viņam bija īpaši ērču vākšanai izveidots tērps, šūts no smalkam tīklam līdzīga auduma ar pamīšus izvietotām pūkainu adījumu joslām.

Šmitiņš neapstrīdēja sava konkurenta lielisko rezultātu, tomēr norādīja uz nepieciešamību pārskatīt sacensību noteikumus. «Vai mēs vēlamies, lai ērčošana zaudē savu cilvēcisko faktoru un kļūst par tehnisko sporta veidu, kurā uzvar dalībnieks ar bagātāko sponsoru? Mani sasniegumi ir tikai un vienīgi treniņu rezultāts. Tieši tāpat kā šodien, un tieši tāpat saģērbies, es pa taciņu rāpoju mājās katru piektdienas vakaru. Vai Vārpata ikdienā bieži ir redzams savā skaistajā tērpā?» retorisku jautājumu uzdeva vicečempions. ▼

Īsumā

Rīt pilsētas lauku teritorijā norisināsies jau otrais Latvijas ērču vākšanas čempionāts. Pirms gada par valsts čempionu šajā aizraujošajā un ekoloģiskajā sporta veidā kļuva Jēkabs Šmitiņš (51), kuram uz sava ķermeņa stundas laikā izdevās savākt septiņdesmit trīs ērces. ▼

Ekstrasenss: jūtu aukstumu

531.jpg

Attēlā: inkubs uzbrūk sievietei

Pēc pilsētas lauku teritorijas paranormālo parādību eksperta Zigismunda Kraula (43) domām, Latvijas astrālajā telpā šobrīd novērojama nebijusi inkubu un sukubu — seksuāli aktīvo dēmonu koncentrācija. Par to varot pārliecināties ikviens, kura prāts ir atvērts jaunām zināšanām. Nepieciešams tikai izģērbties, lai pievērstu sev erotiski noskaņoto dēmonu uzmanību, un tumsā iziet ārā, ārpus aizsardzības zonas, ko telpās uztur mājas gari. Aukstums, kas tūlīt pat uzvēdījot, rodoties tāpēc, ka ap personu sāk virpuļot enerģiju izsūcošas astrālas būtnes.

«Vēl pirms mēneša nekas tāds nebija novērojams,» atzīmē ekstrasenss. «Ja esošā tendence saglabāsies, tad drīz vien, izejot ārā bez atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem, pastāvēs nopietns risks, ka dēmoni izsūks no cilvēka pilnīgi visu enerģiju un tādējādi nogalinās!»

Lai nonāktu pie šiem secinājumiem, Kraulam bija nepieciešams veikt virkni eksperimentu savā pagalmā, pilsētas lauku teritorijas kultūras nama parkā un pie dārzkopības vidusskolas kopmītnēm, tāpēc šobrīd viņš sastopams īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, mokoties ar smagām iesnām. ▼

Īsumā

Kā noskaidrots Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtītajā pētījumā, atšķirībā no citām valstīm, kur dabas aizstāvības organizācijas dēvē par zaļajiem tāpēc, ka šī krāsa simbolizē dabu, Latvijas zaļie par tādiem kļuvuši no skaudības. ▼

Tiranozaura skelets lūdz palīdzību īpašumu atgūšanā

518.jpg

Attēlā: gaidot tikšanos

Londonas Dabas vēstures muzejā izstādītais «Tyrannosaurus Rex» skelets piektdien, tiekoties ar Vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS), lūdza aktivizēt palīdzību dinozauru īpašumu atgūšanā, uzsverot, ka tas apliecinātu rāpuļu un zīdītāju draudzīgās attiecības, informēja Saeimas Preses dienestā.

Sarunas laikā tika apspriesta seno zauru ciešā saistība ar pašreizējās Latvijas teritorijas vēsturi, latviešu līdzdalība genocīdā pret dinozauriem un viņu īpašumu pārņemšanā, kā arī antizaurisma problēma. Vējonis informēja, ka pēdējā laikā Latvijā izdotas daudzas grāmatas par dinozauriem, kas domātas visplašākajai auditorijai, ieskaitot pirmsskolas vecuma bērnus. Tā esot zīme, ka sabiedrībā kopumā aizspriedumi pret dinozauriem mazinās, un bailes no tiem pamazām pārvēršas par cieņu un apbrīnu pret senajiem pasaules valdniekiem.

Vējonis pauda cerību, ka restitūcijas jautājumā tiks sasniegts pozitīvs risinājums. «Gan krīta, gan Juras laikmeta iemītniekiem Latvijā joprojām ir daudz draugu,» piebilda ministrs. ▼

Vilks apguvis dejas mākslu

506.jpg

Attēlā: draugi

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Krosbergs (37) beidzot piepildījis savu seno sapni: viņa mīlulis vilks Šterks pēc vairāk nekā septiņus gadus ilgušiem intensīviem treniņiem ir apguvis pamatsoļus vairākām dejām, to vidū sambai, valsim un tango.

Ideja iemācīt vilkam dejot Krosbergam dzima pirms 16 gadiem, skatoties slaveno Kevina Kostnera filmu «Dejas ar vilkiem» jeb, precīzāk, «Tas, kurš dejo ar vilkiem». Tomēr tikai 1999. gadā viņam beidzot izdevās tikt pašam pie sava vilcēna, ko pazīstams mednieks atveda Krosbergam pēc tam, kad medībās bija nošauta vilcene.

«Es kļuvu viņam par māti,» sarunā ar PATIESI! dabas nodaļas korespondentu Krosbergs atsauca atmiņā aizkustinošo tikšanos ar savu tagadējo uzticamo draugu, «citādi jau viņš nebūtu izvilcis…»

Tagad Šterka augums skaustā ir viens metrs, un svars 70 kilogrami. Par spīti savam raženajam augumam, viņš prot ne vien staigāt, bet pat lekt uz vienas pakaļkājas. Ar ritma izjūtu viņam arī neesot nekādu problēmu. Vienīgi vijoļu tembru Šterks nespējot paciest un, to dzirdot, sāk gaudot.

«Mūsu nākamā pietura — šovs «Dejo ar zvaigzni»!» viltīgi smaida lepnais talantīgā dzīvnieka saimnieks. Uz atvadām korespondentam par godu abi, skanot «Latvijas Radio 2», vēl uzgrieza nebēdnīgu valsi metāla nožogojumā, no kura plēsoņa vairs netiek izlaists kopš gadījuma, kad tikai laimīgas nejaušības dēļ viņam neizdevās saplosīt vairākus Krosberga ciemiņus, starp kuriem bija arī divi mazi bērni. ▼

Īsumā

Ziemupē izskalotās zobenzivs atlējums būs apskatāms Dabas muzejā. Diemžēl pašu zivi muzeja apmeklētājiem apskatīt nebūs iespējams, jo tā, nonākusi krastā, bez steigas atlēja un atgriezās atpakaļ jūrā. ▼