Kā stāsta liecinieki, pilsētas lauku teritorijā šodien ir novērota ārkārtīgi reta parādība: suns, kas smejas. Vācu aitu šķirnes kucīte Leila esot vispirms smaidījusi, tad pāris reižu iesprauslājusies, un visbeidzot sākusi skaļi smieties. Tas noticis brīdī, kad Leilas saimnieks esot vaicājis kaimiņam, vai tas nevarot aizdot desmit latus, un apsolījis, ka naudu atdos jau rīt no rīta. ▼
2007. gada 7. augusts • Kategorija: Daba, Sadzīve • 1 komentārs
Attēlā: kārtīgi nopļauts zāliens
Pilsētas lauku teritorijā noticis traģisks negadījums, kas, iespējams, pilnībā noslaucījis no zemes virsmas apdraudētu savvaļas puķu sugu — zilās purva nāriņas. Lai gan šīs puķes jau vairāk nekā 50 gadus tika uzskatītas par pilnībā izzudušām, botāniķis Kārlis Spuntāns pirms divām dienām izdarīja pārsteidzošu atklājumu: viņa kaimiņu Lūkinu nekoptajā pagalmā ar košiem ziediem bija uzziedējis zilo purva nāriņu cers.
«Tur nevarēja būt nekādu šaubu,» PATIESI! korespondentam pastāstīja Spuntāns. «Es mēģināju klauvēt pie Lūkinu durvīm, bet neviens neatbildēja. Tad man ienāca prātā doma, ka šis pagalms ir ideāla vieta nāriņām. Tāds mitrs. Un izkapti tas nekad nav redzējis. Tāpēc es pieļāvu kļūdu un devos mājās rakstīt sajūsminātu e-pastu saviem ārzemju kolēģiem.»
Kad Spuntāns atgriezās nākamās dienas pēcpusdienā, viņa izmisumam nebija robežu. Pagalms bija nopļauts ar mauriņa pļāvēju, turklāt ar viszemāko asmeņa regulējumu, tāpēc nelīdzenā reljefa dēļ apmēram puse platības bija nolīdzināta pat dažus milimetrus zem zemes virskārtas līmeņa. Tā kā nāriņas ir viengadīgi augi, un to sēklas vēl nebija nogatavojušās, vairs nav nekādu cerību šo augu vēl kādu reizi ieraudzīt.
Kā paskaidroja Didzis Lūkins, viņš vakar no rīta vairs neesot varējis izturēt sievas čīkstēšanu par nepļauto mauriņu. «Viņas māsa braukšot ciemos. Nu tad es vienreiz paņēmu no brāļa pļāvēju un piebeidzu visas tās nezāles tā, lai vairs ārā nelien. Vēl pa virsu palēkāju,» apmierināti piebilda mājas saimnieks. ▼
2007. gada 6. augusts • Kategorija: Daba • 1 komentārs
Attēlā: Staļģenes iedzīvotājs
Staļģenes ciematā atklātās bīstamās augu slimības — bakteriālās iedegas «Erwinia amylovora» — dēļ nedēļas nogalē paredzēts ciematu, tā iedzīvotājus un tuvējo apkārtni desmit kilometru radiusā «pilnībā iznīcināt», piektdien žurnālistus informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.
Vēl trīs kilometru rādiusā ap bijušā ciemata teritoriju tiks noteikta buferzona, kurā tiks veiktas pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība, būs aizliegta cilvēku un dzīvnieku, tajā skaitā putnu un kukaiņu, atrašanās, kā arī tiks izzāģēti visi krūmi un koki.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama infekcijas slimība, jo to ir ārkārtīgi grūti apkarot. Lai gan slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, tomēr nav garantijas, ka kāds no tiem neiznes slimības ierosinātājus ārpus Staļģenes, tāpēc piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemts lēmums infekcijas perēkli naktī no sestdienas un svētdienu pilnībā iznīcināt, talkā pieaicinot Baltijas gaisa telpas aizsardzībā iesaistītos NATO iznīcinātājus, kuru bruņojumā ir arī nelielas jaudas kodollādiņi. ▼
2007. gada 20. jūlijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 1 komentārs
Attēlā: pēc ugunsgrēku dzēšanas pāri palikušais ūdens
Eiropas izcilākā tūristu galamērķa EDEN (no paradīzes dārza Ēdenes vārda) nosaukumu Latvijā 2007. gadā ir ieguvis projekts «Liesmojošais vulkāns — Kuldīga». Kuldīga ieguvusi tiesības izmantot EDEN zīmolu tūristu galamērķa popularizēšanā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, pateicoties izcilajām iespējām nokļūt paradīzē, netīšām ieklīstot kādā no aizdedzinātajiem šķūnīšiem.
EDEN projektu konkursa finālam bez Kuldīgas tika izvirzīti vēl septiņi tūristu galamērķi — lēkšana no Gaujas tilta Siguldā, «Dikļos uz durkļiem», Engures pagasta akači, ērču safari Tērvetes dabas parkā, Mārcienas pagasta zaļo mušmiru taka, «Pa karatē pasniedzēja pēdām Tukumā» un «Dizentērijas amēbas Lielupes augštecē».
Projekta gaitā ekspertu komisija izvērtēja visus projektu pieteikumus, iepazinās ar reālo situāciju tūrisma vietās, aptaujājot gan pašvaldību pārstāvjus, gan noskaidrojot tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju viedokļus par tūristu iespēju šajās vietās beidzot ņemt galu. Konkursa mērķis ir veicināt tūristu galamērķu lauku teritorijās pazīstamību un atgādināt, ka ikvienam tūristam kāds no ceļamērķiem var izrādīties pēdējais. ▼
2007. gada 18. jūlijs • Kategorija: Daba, Ekonomika, Izklaide • 1 komentārs
Attēlā: trakojošās planētas upuris
Pēdējā laikā klimata izmaiņas sasniegušas vēl nebijušus apmērus. Ja kopumā pēdējā gadsimta laikā varam runāt par globālo sasilšanu, kas mērāma dažos grādos, tad vakardien tikai dažu stundu laikā no rīta līdz pusdienas laikam vidējā gaisa temperatūra Rīgā palielinājusies par veseliem desmit grādiem.
Tomēr tā nav lielākā klimata katastrofa, kas vakar novērota: piemēram, nokrišņu daudzuma pieaugums jāmēra daudzos tūkstošos procentu. No rīta Rīgā vēl bija sauss laiks, bet jau vakarā nolija spēcīgs lietus.
Kataklizmas skartajā zonā atradās simti tūkstošu cilvēku. Sākoties panikai, daļa atrada patvērumu īpašās būvēs, kuru augšdaļa spēj uz laiku apturēt no debesīm līstošo ūdeni, bet citi ielīda cieši noslēgtās metāla kastēs, kas pārvietotojas uz mitrumizturīgiem gumijas riteņiem. Diemžēl daudzi tika stihijas pārsteigti uz ielas, un viņiem savas dzīvības glābšanai nācās izlīdzēties ar neizturīgām pārnēsājamām konstrukcijām, tā dēvētajiem lietussargiem.
Dati par cietušajiem joprojām tiek apkopoti. Diemžēl bieži vien šādu negadījumu sekas dažādu slimību, piemēram, iesnu vai plaušu karsoņa veidā var parādīties pat vairākas dienas vai nedēļas pēc katastrofas. ▼
2007. gada 9. jūlijs • Kategorija: Daba • 2 komentāri
Attēlā: skrējienam tiek izvēlēti visniknākie vēži
Spānijas pilsētā Pamplonā atkal noticis ikgadējais vēžu skrējiens jeb «el encierro». Tā laikā vēži tiek palaisti pilsētas ielās, kurās ar nožogojumu palīdzību ir izveidota apmēram 800 metrus gara trase, kas ved uz vēžu cīņu arēnu. Skrējiens ilgst vairākas dienas.
Skrējiena laikā pārgalvji, vēloties parādīt savu bravūru, metas vēžu ceļā, kur bieži vien netīšām uzkāpj kādam vēzim, salaužot viņa trauslo hitīna apvalku. Arī šogad neiztika bez upuriem.
Izdzīvojušajiem vēžiem jāpiedalās vēžu cīņās, kurās nelielajiem dzīvniekiem nav nekādu izredžu. Par spīti šīs tradīcijas cietsirdīgumam, Spānijā un dažās citās valstīs tai ir nacionālā sporta veida statuss, un dzīvnieku aizsardzības biedrību protesti paliek nesadzirdēti. ▼
2007. gada 8. jūlijs • Kategorija: Daba, Ārzemēs • Pievienot komentāru
Lai gan speciālisti vēl nav nonākuši pie slēdziena par to, kas izraisījis meža bojāeju Olaines mežniecības teritorijā, par visticamāko piesārņojuma iemeslu tiek uzskatīta minerālūdens izplūšana no kādas vaļīgi aizskrūvētas un mežā nosviestas pudeles. ▼
2007. gada 5. jūlijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: vēlīnais zieds, kas salnās mirst
Gaujas nacionālā parka pārstāvji šodien vērsušies pie akcijas «Saulesziedi prezidentei» organizētāja, uzņēmēja Andra Dieviņa, lūdzot paskaidrot daža skaista Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai dāvātā zieda kaisīšanu Gaujā. Tumsas aizsegā pašizkrāvēji vairākas tonnas novītušo ziedu no sestdien izveidotā Saules ornamenta esot veduši uz upmalu un gāzuši ūdenī, tādējādi radot ekoloģiskās katastrofas draudus.
Atbildot uz parka pārstāvju apsūdzībām, Dieviņš atzinās, ka līdzīga veida aktivitātēs bijis iesaistīts arī iepriekš. «Un kā senāk ziedus Gaujā kaisu es, nevaicādams, kurp lai viļņi viņus nes,» viņš teica. ▼
2007. gada 2. jūlijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 1 komentārs
Attēlā: alternatīvais jūras glābšanas plāns paredz Latvijas un Igaunijas nogremdēšanu
Ekoloģiskā situācija Baltijas jūrā kļūst aizvien draudīgāka. Ūdens sāļums un, līdz ar to, spēja piesātināties ar skābekli aizvien samazinās, jo iztvaikošana ir nepietiekama, bet no upēm jūrā nemitīgi ieplūst saldūdens. Sāļais un ar skābekli bagātais Ziemeļjūras ūdens nenonāk mūsu jūrā pietiekošā daudzumā, tāpēc dziļākajās ieplakās jau veidojas tā dēvētās «mirušās zonas», un arī zivju daudzums sarūk.
Tāpēc latviešu zinātnieki ir nākuši klajā ar priekšlikumu glābt Baltijas jūru, kas jau konceptuāli atbalstīts vairākumā Baltijas jūras baseina valstu. Turpmāk ikvienam iedzīvotājam, kas brauks uz pludmali peldēties vai pat vienkārši pastaigāties, projekta «Pieber sāli!» ietvaros būs līdzi jāņem vismaz kilograms vārāmās sāls, kas jāieber jūrā. Tiem, kas jūru šķērsos ar prāmi, būs jāieber ūdenī vismaz divi kilogrami sāls. Tie cilvēki, kas pie jūras ir reti, varēs laiku pa laikam piezvanīt pa labdarības tālruni un ziedot vienu latu, kas tiks izmantots sāls iegādei un izkaisīšanai jūrā. Papildus tam katra valsts apņemas gada laikā nopirkt un aprīkot vismaz vienu kuģi, kas regulāri jūrā izkaisīs sāls kravas.
Par spīti aprēķiniem, ka projekts varētu jau pēc dažiem gadiem uzlabot Baltijas jūras sastāvu par vairākām sāļuma promilēm un attiecīgi veicināt zivjsaimniecības attīstību, netrūkst skeptiķu, kas izvirza vecumvecos argumentus, ka veiktie pasākumi būšot pārāk sālīti, bet rezultāts — pārāk atšķaidīts. ▼
2007. gada 28. jūnijs • Kategorija: Daba, Fotomirklis, Zinātne • 4 komentāri
Pilsētas lauku teritorijas pensionāre atklājusi, ka viņas dzīvoklī uzstādīts ķīniešu ūdensmērītājs, kura izmēri ir desmitkārt lielāki nekā īpatņiem, kas sastopami mūsu upēs un ezeros. ▼
2007. gada 13. jūnijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Gaujas ielokā Līgatnes tuvumā vakar atklāts piemineklis makšķernieku nomocītajām zivīm. Mērogā 100:1 tajā atveidota mazā raudiņa Valentīna, kas šajā vietā gāja bojā 1997. gada 9. jūnijā. Sākot no uzķeršanās uz āķa līdz pat sadistiskai izmantošanai par «dzīvo ēsmu», simti tūkstošu Latvijas zivju ir zaudējušas savas dzīvības uz makšķernieku izpriecas altāra. «Par spīti pēdējos gados aizvien plašāku atzinību gūstošajai tradīcijai noķertās zivis atlaist atpakaļ, par prestāpju līdzekļu izmantošanu joprojām domā tikai retais,» pieminekļa atklāšanas ceremonijas laikā skumīgi atzina kilogramīgais zandarts Roberts. «Gribētos cerēt, ka Valentīnas nāve nav bijusi veltīga!» ▼
2007. gada 10. jūnijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
«Paši uzprasījās, iedodot ciematam tādu nosaukumu,» lakonisks bija pilsētas lauku teritorijas privātmāju rajona «Pazemes bunkurs» iedzīvotājs Druvis Kurmis (40), komentējot notikumus Garkalnes pagasta privātmāju rajonā «Padebeši», kur stiprs vējš nolauzis vairāk nekā simt priedes, kas kritušas uz māju jumtiem, sētām un automašīnām. ▼
2007. gada 30. maijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: ļaujoties siltajam vējam
Līdz ar siltāku laiku Rīgas dārzos un parkos atkal sastopami kādas retas, tomēr daudzām teiksmām un nostāstiem apvītas sugas pārstāvji. «Es uzskatu, ka mēs esam vienā līmenī kaut vai ar to pašu Santaklausu,» bārdā smej Mārtiņš (vārds mainīts), kas saulainā pavasara dienā devies savās dienišķajās gaitās pa Lielajiem kapiem.
Nolūkojies piesaulītē sēdošu romantiski noskaņotu jauniešu pāri, Mārtiņš nesteidzīgi viņiem tuvojas un ar ievingrinātu kustību pārsteigto jauniešu acu priekšā paver savu pelēko mētelīti.
«Darbs nav grūts, bet atbildīgs,» piebilst Mārtiņš pēc tam, kad arī PATIESI! korespondenti ir iepazīstinājis ar saviem amata rīkiem. Nekādas arodorganizācijas vai kluba šīs senās profesijas pārstāvjiem pagaidām neesot. «Mēs viens otru vienkārši pazīstam. Ir arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki,» stāsta Mārtiņš. «Cenšamies nepārkāpt viens otra medību lauka robežas, un caurmērā uz vienu parku sastopams tikai viens īpatnis. Es kategoriski iebilstu, ka mūs jauc ar tā sauktajiem «konfekšu onkuļiem». Varbūt varētu palikt pie apzīmējuma «vērmanīši»?» ▼
2007. gada 10. maijs • Kategorija: Daba • 3 komentāri
Attēlā: Māris
Lai noskaidrotu, vai īpaši aizsargājamie upes zīriņi izvēlēsies viņu vajadzībām izveidoto, 30 000 latus izmaksājušo ligzdošanas vietu Zaķusalas galā pie dzelzceļa tilta, mūsu korespondents devās komandējumā, lai aprunātos ar šobrīd uz Latviju lidojošajiem upes zīriņiem. Uz dažiem mirkļiem sastopot Rīgas zīriņu pārstāvjus dažādās viņu pārlidojuma vietās ceļā uz Latviju, mūsu korespondents paguva uzdot tikai dažus vienkāršus jautājumus.
Korespondents: «Kuru ligzdošanas vietu jūs šogad izvēlēsieties un kāpēc?»
Zīriņš Māris: «Protams, ka Preses nama jumtu. Ja jūsu jautājuma zemteksts ir, vai mēs gribam to jauno ligzdošanas vietu, kas izveidota uz tās dzelzs salas, vai kā nu to sauc, tad mums pieejamā informācija liecina, ka tur ir nejauki stabiņi, no kuriem mūsu mazuļiem var uzglūnēt plēsoņas, turklāt ir vēl daži faktori.»
Korespondents: «Kas ir šie pārējie faktori?»
Zīriņš Aigars: «Ak tad Māris jūs atšuva, ja? Nu labi, es esmu normāls džeks un pastāstīšu, ka visā pasaulē nav foršākas izpriecas kā bombardēt Preses nama apmeklētājus un darbinieku mašīnas. Kā viņi pēc tam šūmējas! Tur no smiekliem momentā var atkal aptaisīties, un, ja vēlreiz trāpa tam pašam, tad uz visu gadu var kļūt par visu zīriņu varoni! Bet jaunajā vietā nebūs ne mašīnu, ne cilvēku. Apkakāt vilcienu jau nav nekāda asuma — trāpi, kur vien vēlies, un nekādas reakcijas!»
Korespondents: «Kas mums jādara, lai jūsu ligzdošana izdotos?»
Zīriņš Aina: «Es pieļauju, ka Māris un Aigars ir sastāstījuši jums kaudzi ar blēņām. Patiesībā vienīgais iemesls, kāpēc mēs katru gadu atgriežamies Preses namā, ir nikotīna atkarība, kas mums radusies no žurnālistu cigarešu izsmēķiem, ko mēs katru gadu atradām pelnutraukos uz augstceltnes balkoniem. Tagad ēka ir pamesta līdz ar visiem balkoniem, un vienīgā iespēja to atdzīvināt ir atbrīvot Aivaru Lembergu, kurš atkal to subsidētu! Uz tās zaķu salas izsmēķus jau nu neatradīsi…» ▼
2007. gada 9. aprīlis • Kategorija: Daba • 2 komentāri
Pasaules klimatiskajās izmaiņās vainojams cilvēks — pie šāda kodolīga atzinuma nonākusi ANO klimata izpētes grupa, kura vakar steidzināja valstis rīkoties, lai mazinātu globālo sasilšanu veicinošo izmešu daudzumu. Cilvēka vārds pagaidām netiek izpausts. ▼
2007. gada 5. februāris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
| P | O | T | C | Pk | S | Sv |
|---|---|---|---|---|---|---|
| « Apr | ||||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | |
| 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 |
| 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
| 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 |
| 28 | 29 | 30 | 31 | |||