PATIESI!

Neraugoties uz krīzi, turpina gadsimta projektu

Attēlā: skalojamā tvertne noslēdzošajā fāzē

Lai gan visā valstī izsludināts taupības režīms un strauji samazinājies pieejamo finanšu apjoms, pilsētas lauku teritorijā turpinās būvdarbi gadsimta projektā. Notiekošā kliedzošais cinisms pārsteidz pat pieredzējušus ekspertus.

«Ja viņi domā, ka Latvijas pilsoņi ir iebiedēti un klusējot noraudzīsies uz šo klaji savtīgos nolūkos veikto resursu šķērdēšanu, tad nākamā manifestācija Doma laukumā, krastmalā vai pie ēdnīcas «Pelmeņi XXL» var kļūt par nepatīkamu pārsteigumu,» nākotnes perspektīvas iezīmēja politologs, kurš nevēlējās atklāt savu īsto nodarbošanos.

Sazinoties ar projekta attīstītāju Krišu Kuprumu (36), PATIESI! uzzināja, ka tualetes remonts, kas ilgst jau kopš 1999. gada, un ko Kupruma sieva Elvīra tāpēc nodēvējusi par gadsimta projektu, tomēr tiks turpināts, jo materiāli iepirkti jau sen, savukārt Kuprumam šobrīd ir vairāk brīvā laika nekā jebkad, jo viņš kļuvis par bezdarbnieku. ▼

Godmanis aicinās veidot sieriņu rezerves

Attēlā: uzkrājumi

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aicinās valstī veidot sieriņu rezerves, lai tādā veidā sekmētu gan vietējo ražošanu, gan veicinātu sieriņu iegādes pieaugumu veikalos. Turpmāk sieriņus, kas kļūs netīri, iedzīvotājiem nāksies noglabāt personīgajās rezervēs, un nākamajā dienā vilkt kājās pilnīgi jaunus — tiesa, ar nosacījumu, ka tie ražoti Latvijas uzņēmumos.

Premjera pārstāvis portālam PATIESI! pastāstīja, ka patlaban ir svarīgi stimulēt sieriņu ražošanu, tādējādi iekustinot uzņēmumu jaudas. Ikviens papildu santīms, kas ekonomikā ieplūdīs no biežākiem sieriņu pirkumiem, veicinās straujāku naudas apgrozījumu, radot vēl ne vienu vien santīmu tirdzniecības un ražotāju uzņēmumu bilancē un valsts nodokļu ieņēmumos.

Līdz šim sieriņu ražotāji vairākkārt norādījuši uz problēmām savā nozarē. Tie uzsvēruši, ka, palielinoties nodokļiem, izejvielu izmaksām un banku jeb kredītdevēju uzstājībai, kā arī samazinoties sieriņu cenām, Latvijas vieglā rūpniecība var nonākt uz bankrota sliekšņa. Tas savukārt novedīs pie konkurences situācijas pasliktināšanās, kā rezultātā mūsu valsts iedzīvotāji būs spiesti iegādāties nekvalitatīvākus sieriņus par augstāku cenu, vai arī tikties ar ārvalstu investoriem vecos un cauros sieriņos, tādējādi nolemjot virkni finanšu projektu neveiksmei.

Premjera plāns ļauj rast izeju no krīzes, jo izveidotās sieriņu rezerves iedzīvotāji varēs izmantot tālā nākotnē, kad situācija Latvijas ekonomikā būs uzlabojusies. ▼

Šlesers: sastrēgumi samazināti, uzdevums izpildīts

Attēlā: ielas gandrīz tukšas

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (dzimis Leščinskis) intervijā pilsētas lauku teritorijas radiostacijai «Atmata FM» papildinājis savu paveikto darbu sarakstu ar neapstrīdamo faktu, ka Rīgā izdevies samazināt satiksmes sastrēgumus. Līdz šim ministrs pie saviem veikumiem pieskaitīja tikai pārbaudes par lidostas «Rīga» piemērotajām atlaidēm, «Latvijas Pasta» bankrotu, kas nebija tik šausmīgs kā varēja būt, kā arī pieaugušos ieņēmumus no sadārdzinātajām biļetēm pasažieru vilcienos.

Šlesers intervijā paskaidroja, ka Rīga ir tik liela, cik ir, un ielu platumu palielināt nav iespējams, tāpēc, stājies ministra amatā, viņš ķēries pie braucēju skaita samazināšanas. Situācija bija tāda, ka ekonomiskās augšupejas apstākļos aizvien vairāk cilvēku izvēlējās iegādāties automašīnas un tās izmantot, lai pārvietotos pilsētā, norādīja ministrs.

Pirmais plāns esot bijis atbrīvoties no cilvēkiem fiziski, veicinot viņu aizbraukšanu uz Īriju. Diemžēl netika ņemts vērā fakts, ka Rīgā dzīves apstākļi ir vislabākie valstī, tāpēc rīdzinieku īpatsvars starp izbraucējiem nebija liels. Tāpēc tika pieņemts plāns B: panākt ekonomikas krahu. Loģiski, ka, stāvoklim pasliktinoties, automašīnu kļūtu mazāk.

«Visi, ieskaitot Kalvīti, uzķērās uz «gāzi grīdā» aicinājuma, tāpēc krīze pienāca ātrāk un bija daudz smagāka,» ar labpatiku atcerējās Šlesers, «plāns izdevās lieliski.» Uz jautājumu, vai tika ņemta vērā plāna ietekme uz citām jomām, ministrs paskaidroja, ka viņa atbildība ir satiksme, un lai par citām jomām atbild tie, kam par tām jāatbild. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas gaļas cehs un pienotava kopīgi izveidojuši pārtikas produktu tirdzniecības zīmi «Liesais», ar kuru tiks marķēti budžeta klases pārtikas produkti ar samazinātu uzturvērtību. Produktu galvenā priekšrocība būšot īpaši ilgais derīguma termiņš — septiņi gadi. ▼

Īsumā

Kultūras ministrija (KM) nolēmusi likvidēt «Trīs brāļus», kas, kā zināms, ir novecojušas un mūsdienu prasībām neatbilstošas ēkas Vecrīgā. To remonts un uzturēšana ik gadu izmaksā milzīgu naudas summu. Lēmums atbilst valdības politikai par valsts funkciju optimizēšanu un ļautu ietaupīt administratīvos izdevumus, vienlaikus turpinot lielo kultūras objektu celtniecību. ▼

Zemkopību iekļaus ekonomikā

Attēlā: noslēpumainas aktivitātes ārpus pilsētas

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) paudis uzskatu, ka zemkopību būtu nepieciešams iekļaut ekonomikā. Roze publiskojis līdz šim maz zināmu faktu, ka zemkopībai ir ļoti liela loma tautsaimniecībā, jo mežizstrāde un kokapstrāde ieņem otro vietu Latvijas eksporta bilancē, savukārt pārtika ir trešā lielākā eksportējošā nozare.

Līdz šim zemkopība Latvijā tikusi uzskatīta par reliģisku rituālu, savādu vaļasprieku vai vienkārši barbarisku tautas tradīciju, tāpēc ministrijas loma bijusi neskaidra un konkrēta rīcība — gandrīz neiespējama. Pēdējā laika notikumi tomēr radījuši pietiekošu pamatu aizdomām, ka zemkopībai ir arī zināma praktiska nozīme.

«Kad redzam, kā zemnieki bankrotē, zemo piena iepirkuma cenu dēļ nespējot samaksāt kredītus, kas ņemti modernu fermu izveidei, jāsāk domāt, vai tas ir vienkāršs fanātisms, vai arī šiem notikumiem ir kāds plašāks ekonomisks konteksts, kam beidzot būtu jāsāk pievērst uzmanība,» nesteidzīgi malkojot piena kokteili, spriedis ministrs. ▼

Īsumā

Izglītības un zinātnes ministrijā tiek gatavoti ieteikumi labojumiem Latvijas skolām paredzētajās mācību grāmatās. Tie palīdzētu mazināt pesimismu attiecībā uz valsts ekonomikas stāvokli un novērstu panikas izcelšanās risku. Piemēram, vārdus «Ahilejs», «Galilejs», «Demokrīts» un «jubileja» grāmatās ieteikts nomainīt pret «Ahiaugšs», «Galiaugšs», «Democēls» un «jubiaugša». ▼

Roze: aktīvāka diršana valsts mežos vidi neapdraud

Attēlā: mežs

Diršanas apjomu palielināšana valsts mežos nekādā veidā neapdraud vides aizsardzības intereses, uzskata zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

«Nav taisnība apgalvojumiem, ka, palielinot diršanu valsts mežos galvenajā cirtē par 4 miljoniem kubikmetru, plašas mežu teritorijas nokaltīs. Jau šobrīd mums ir ļoti daudz meža platību, kurās diršana līdz šim vēl ne reizi nav veikta, atskaitot nebūtisku apjomu, ko nodrošina meža zvēri. Un mežs paliek neizmantots, noveco, apaug ar ķērpjiem, zaudēdams savu vērtību ekotūristu acīs,» paudis ministrs.

Zemkopības ministrijas veiktais pētījums apliecina, ka viena no pievilcīgākajām Latvijas īpašībām ārvalstu viesu acīs ir iespēja nokārtot dabiskās vajadzības maksimāli dabiskā veidā.

Ministrs atzīmējis, ka jau ir izvērtēta diršanas palielinājuma par aptuveni 20% ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību, gan meža resursiem kopumā, un nekādu apdraudējumu nevienā no nosauktajām jomām tas nerada. ▼

Īsumā

Drosmīgu soli tuvāk dabai draudzīgām uzņēmējdarbības formām spēris pilsētas lauku teritorijas veikals «Leiputrija». Ja citi veikali piedāvā t. s. «bioplastmasas» maisiņus, kas atšķirībā no ierastajiem sadalās jau viena gada laikā, tad «Leiputrijā» pieejamie maisiņi sadalās, tiklīdz tajos tiek ielikti pirkumi. ▼

Samazinās algu fontu

Attēlā: fonts

Sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ Latvijas pašvaldībās tiks samazināts algu fonts. Kopumā samazinājums algu sarakstā būs par 1 punktu, bet Rīgas mēram un vicemēriem pat par 2 punktiem, un tagad būs tikai 8 punktus liels. Krasais samazinājums nepieciešams, lai ierobežotu pašvaldību tēriņus par kancelejas precēm.

Nesamērīgi lielais fonts, kas dažiem pašvaldību ierēdņiem iepriekšējos gados sasniedza pat 14 punktus, bija cēlonis tam, ka algu saraksta izdrukām bija nepieciešams iepirkt lielāku daudzumu papīra, printeru tintes, mapju un plauktu. Nav izslēgts, ka tieši lielais fonts bija tas mazais cinītis, kas apgāza valsts ekonomikas vezumu. ▼

Īsumā

Saskaņā ar oficiālu informāciju Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no «Parex bankas» ir izslēgti pilnībā. Izslēgtos baņķierus līdz turpmāku lēmumu pieņemšanai novietos noliktavā. Iespējams, viņus sadalīs rezerves daļās, kas tiks izmantotas jau krietni nolietotā Ivara Godmaņa regulārajās tehniskajās apkopēs. ▼

Mediji ceļ paniku par banku sektora nākotni

Attēlā: Putina

Kā šodien ziņo visi Latvijas mediji, izņemot PATIESI!, Latvijā putina un turpinās putināt vēl kādu laiku. Sniegtā informācija ir nepilnīga, taču visi pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji, kas prot lasīt starp rindām, ir izdarījuši skaidrus secinājumus. Valstī sākusies visaptveroša panika: sabiedriskais transports kursē neregulāri un autovadītāji cenšas izraisīt ceļu satiksmes negadījumus.

Rinalds Krauķis (29), iespējams, būdams skaidrā, norādīja, ka «ar «Parex» izputināšanu tā lieta jau nu nebeigsies». «Putēs i bankas, i valdība, i mēs paši,» viņam pievienojās Veltīte Zaidere (60). Tikai Leonīds Kuzmins (51) pauda pārliecību, ka Latvijā nekāda Putina nav, un tuvākajā laikā nebūs, jo «mūsu valdība nav cienīga viņam pat kājas nobučot».

Drošības policija jau atklājusi, no kurienes sākušas izplatīties nepatiesās baumas, un veikusi vērienīgus arestus Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas aģentūrā. ▼

Īsumā

Saskaņā ar neoficiālu informāciju premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) ir sākuši darbu pie pozitīvās baumas, kurai būtu jākompensē negatīvo baumu ietekme un jūtami jāuzlabo ekonomiskā situācija valstī. ▼

Īsumā

Pieņemot lēmumu par «Parex bankas» nacionalizāciju, valdība beidzot iedegusi zaļo gaismu visaptverošai panikai banku sektorā. Ar pamudinājumiem krist panikā sestdienas vakarā klajā nācis gan valdības vadītājs Ivars Godmanis, gan finanšu ministrs Atis Slakteris. PATIESI! aptaujātie eksperti atzinīgi novērtējuši valdības rīcību. ▼

Darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmums

Attēlā: valdes sēdēs neiztiek bez asumiem

Pilsētas lauku teritorijas zemnieku saimniecībā «Zurnas» sekmīgi darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes cehs. Tajā dažādus gaļas izstrādājumus izgatavo saimniecības briežu dārzā pēdējos gados izaugušie dzīvnieki. Saņēmuši labu izglītību, brieži pirms gada nolēma padzīt cilvēkus, dibināt kooperatīvu un uzsākt paši savu biznesu: pārstrādāt gaļu. Izveicīgie briežu māšu nagi katru dienu izgatavo vairākus simtus kilogramu visdažādākās formas un garšas cīsiņu, desu un kūpinājumu.

«Izvēle nebija īpaši liela: vai nu mēs paši, vai arī mūs,» spriež vecākā briežu māte Elīna Radzēviča, kura bauda visas kopienas uzticību un ir ievēlēta par kooperatīva valdes priekšsēdētāju. Pateicoties viņas apsviedīgumam, rūpals turpina strauji attīstīties. Lielu atspaidu darba plūsmas organizēšanā sniedz šovasar ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidotā kautuve, kurā briežu buļļi ar saviem uzasinātajiem ragiem ekoloģiski tīrā veidā nodur atvestos dzīvniekus.

No darba brīvajā laikā visi četrdesmit astoņi brieži nododas savam sirds aicinājumam: ciltsdarbam. Auru laiks šoruden bijis īpaši kaislīgs: smagus ievainojumus guva vairāki buļļi. Ja nebūtu kautuves, kurā buļļiem ir iespēja izlādēt savu agresiju, darbs cehā būtu apstājies pavisam.

Neraugoties uz šo aizķeršanos, brieži krīzes laikā saglabā pārsteidzošu optimismu. Problēmas vietā viņi izvēlas saskatīt iespēju: zemniekiem izkaujot piena lopus, krītas gaļas iepirkuma cena. Ceha produkcija ir vēl jo konkurētspējīgāka tādēļ, ka tajā strādājošiem netiek maksāta alga.

Pat gadījumā, ja piegādes pēkšņi apstātos, darbs turpinātos, jo brieži varētu pārstrādāt vājākos un slinkākos dzīvniekus no pašu vidus. «Savā ziņā arī tā ir daļa no ciltsdarba,» skaidro Radzēviča. «Darvinu visi esam lasījuši. Bet ne jau viņš izdomāja šādus spēles noteikumus. To izdarīja pati daba.» ▼