PATIESI!

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Māris Kušmelis (24) iesniedzis prokuratūrā sūdzību par saldumu ražotāju «Laima». Vīrietis pieprasījis veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādā veidā «Laimas» pārstāvjiem ir izdevies izzagt plombi no viņa mutes. Pēc tam noziedznieki plombi aizgādājuši uz «Laimas» ražotni un iesvieduši šokolādes rezervuārā, apgalvo Kušmelis. Ja viņš nozagto plombi nejauši nebūtu atradis paša nopirktajā šokolādes batoniņā «Serenāde», noziegums, visticamāk, paliktu neatklāts. ▼

Īsumā

Kā vēsta informēti avoti, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājai Zigrīdai Iecerei (60) šodien ap pulksten 12 izgājis vēders. Pusstundu vēlāk izgājusi arī pati Iecere. ▼

Veikala darbinieki ņirgājas par pircēju

Attēlā: tefteļi

Ar nepieklājīgu apkalpošanu un cinisku attieksmi vietējā veikalā sastapies pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Jānis Kasjānis (61). Par spīti Kasjāņa saglabātajam pirkuma čekam veikala darbinieki atteikušies apmainīt nekvalitatīvu preci — degvīna pudeli, kas izrādījusies tukša.

Kā apgalvo Kasjānis, pārdevēja viņa pirkumus — pudeli 35-grādīgā degvīna «Dvēsele», baltmaizes klaipu, kilogramu kartupeļu, paciņu tējas, tefteļus, laikrakstu «Druvas taka», puskilogramu cukura un margarīnu — esot pati ielikusi maisiņā, tāpēc viņš iegādātās pudeles defektu pamanījis tikai mājās. Dažu neatliekamu saimniecības darbu dēļ Kasjānis veikalā atgriezās tikai pēc stundas.

Diemžēl veikalā viņa sūdzību uztvēra nenopietni un norādīja, ka pudeles korķis ir bojāts, tāpēc Kasjānis noteikti esot degvīnu izdzēris pats vai pārlējis citā traukā. Kad Kasjānis noliedza šo iespēju un atkārtoti lūdza apmainīt bojāto preci, abas pārdevējas sāka draudēt, ka izsauks policiju, kas nogādās Kasjāni atskurbtuvē.

Kasjānis mēģināja paskaidrot, ka jau divas dienas nav dzēris, bet smarža esot no ārsta ieteiktajām un jau no rīta uzliktajām kompresēm, savukārt korķis varētu būt sabojājies pa ceļam, rīvējoties gar tefteļiem. Pieredzējušā mežstrādnieka argumenti sastapās ar neiejūtības mūri.

Lai remdētu pazemojuma sāpes, Kasjānis nopirka vēl vienu pudeli degvīna un pusi no tās izdzēra turpat veikalā. Atvadoties viņš vēlreiz uzsvēra, ka ir apņēmības pilns jau rīt agri no rīta ar savām pretenzijām vērsties patērētāju tiesību aizsardzības centrā. ▼

Vīrietis sagatavojies pārziemot

Attēlā: ziema

Atkārtojot citus gadus iekopoto praksi, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Jūlijs Vētra (56) ir gatavs pārziemot savā vienistabas dzīvoklī. Mītnes vietu ziemotājs atstās tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ne biežāk kā reizi nedēļā, aktivitātes samazinās līdz minimumam, toties ilgāku laiku pavadīs miegā.

Vīrietis šādi pārziemos jau 55. reizi. Ņemot piemēru no dabas, viņa vielmaiņa palēnināsies un ķermeņa temperatūra pazemināsies, tādējādi ļaujot lieliski justies arī +10°C grādu temperatūrā, kas vējainās ziemas dienās valda viņa istabiņā.

Vētra atzīst, ka dzīvoklis ir ideāla vieta pārziemošanai. «Neesmu gan neko citu mēģinājis, bet domāju, ka nekas labāks nav izdomāts,» smej omulīgais ziemotājs. Pie rokas ir gan pārtikas krājumi, gan aukstais un pavisam aukstais ūdens, kā arī kanalizācija, ne bez lepnuma Jūlijs izrāda savas mītnes asprātīgo iekārtojumu. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gaidis Lejiņš (39) vakar vakarā, neraugoties uz Ceļu policijas ekipāžas pasīvo pretestību, pulksten 23.35 uzbrauca Dienvidu tiltam. Tilta viedokli par nemotivēto uzbraucienu pagaidām noskaidrot nav izdevies. ▼

Īsumā

Kopš pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gotlībs Šmitiņš (26) ir uzlicis savai automašīnai īpaši mīksta sastāva ziemas riepas un salabojis stūres pastiprinātāju, viņš spēj pagriezt stūri, tai uzelpojot. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Rihards Kāds (32), pagājušajā nedēļā viesojoties Rīgā, atradis vairākas pasu daļas. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Zigrīda Iecere (60) pēc divām stundām, kas pavadītas skaistumkopšanas salonā, izskatās par veselām divām stundām jaunāka, atzinis viņas vīrs. ▼

Kaimiņienes glābšanai piešķir 20 latu

Attēlā: neizskaidrojamu iemeslu dēļ nekustamā īpašuma vērtība turpina samazināties

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Krišs Kuprums (35) otrdien vienojās ar sievu Elvīru par 20 latu vērtu savas kaimiņienes Marijas Kvēles (114) glābšanas plānu. Šim mērķim Elvīra ir rezervējusi vēl 5 latus, kas Kvēlei tiks izsniegti galējas nepieciešamības gadījumā.

Kvēles ekonomikas atbalsta plāns ir lielākā lokālā finanšu glābšanas pakete šajā finanšu krīzē un pirmā palīdzības programma kādam pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam. Kuprumu ģimene pavēstīja, ka tā darījumu apstiprinās paātrinātā kārtībā novembra sākumā, tūlīt pēc algas.

Piešķirtais finansējums ir vairāk nekā desmit reizes lielāks par Kvēles definēto iztikas līdzekļu minimumu vienai dienai un vairāk nekā divas reizes lielāks par soli, kas noteikts aizdevumu apmēram pašu Kuprumu starpā.

Finanšu krīze smagi skārusi Kvēles ekonomiku, jo viņas monetārā sistēma ir ļoti atkarīga no ārvalstu finansējuma, kas laiku pa laikam tiek saņemts no brāļadēla Anglijā, taču brāļadēls ir pārstājis ieguldīt naudu šajā investīciju projektā, kura segums ir desmitiem gadu velti lolotā cerība saņemt Kvēles māju mantojumā, jo ir nomiris. ▼

Karpa: paldies makšķerniekiem

Attēlā: bagātīgi, bet diezgan vienmuļi klāts galds

Negaidītu skatījumu uz pēdējā laikā aizvien populārāko brīvā laika pavadīšanas veidu — karpu makšķerēšanu PATIESI! korespondentam sniegusi pilsētas lauku teritorijas dīķa vienīgā karpa Vilis. Karpa ir dzimusi Daugavā un dīķī nonākusi pirms trim gadiem, kad kāds anonīms makšķerniekam to ielaida šajā miniatūrajā ūdenstilpnē, jo nolēma, ka ēšanai zivs ir pārāk maza.

Vilim paveicās, ka tieši ap šo laiku sākās karpu makšķerēšanas mode. Šobrīd Vili jau ķer vismaz 10 makšķernieku, lēš brangais karpu tēviņš, kam netrūks tauku, lai izdzīvotu šoziem. Saskaņā ar karpu ķērāju kodeksu pēc noķeršanas Vilis tiek nofotografēts un palaists atpakaļ. Vidēji viņš katru dienu tiek noķerts 3 reizes. Iebarošanai izmantotā zivju barība un mūsdienīgās boilas Vilim garšo tīri labi. Nekā cita ēdama dīķī nav.

«Kaut kā jau jākuļas. Varu tikai pateikt paldies makšķerniekiem, ka joprojām esmu dzīvs,» smej Vilis. «Labi, ka te vismaz pietiek ūdens, ko padzerties pēc tām treknajām boilām.» ▼

Sajūtot krīzes tuvumu, apēd ietaupījumus

Attēlā: uz krīzēm cilvēki visā pasaulē reaģē līdzīgi

Pilsētas lauku teritorijas «Swedbank» filiāles darbinieki ziņo, ka pirmdienas rītā, neilgi pēc filiāles atvēršanas bankā ieradies vietējais iedzīvotājs Linards Zemītis (39), no saviem un sava uzņēmuma — galdniecības ceha «Judīte-21» kontiem izņēmis visus līdzekļus skaidrā naudā, un turpat bankas filiāles telpās sācis ietaupījumus ēst.

«Viņš mūs pārsteidza nesagatavotus, jo sāka ēst, neatejot no kases,» pastāstīja bankas darbiniece Ilona. Pirms iejaucās bankas apsardzes darbinieki, Zemītis jau bija paguvis vai nu apēst, vai arī ievērojami sabojāt lielu daļu savu uzkrājumu. ▼

Par mīluļiem aizvien biežāk izvēlas bērnus

Attēlā: barības ziņā bērni nav izvēlīgi

Pēdējos gados Latvijā aizvien lielāku popularitāti mājas mīluļa lomā gūst eksotiskais radījums — bērns. Ja vēl pavisam nesen ģimenes mēdza pārsteigt savus ciemiņus ar milzu žņaudzējčūskām, lemuriem, kas oficiāli tiek uzskatīti par izmirušiem, kailiem suņiem un sešpirkstainiem kaķiem, tad šobrīd modes viļņa virsotnē ir mājdzīvnieka izveidošana pašu spēkiem.

Jārēķinās, ka bērns ir viens no visgrūtāk uzturamajiem radījumiem. Kā jau visām dzīvām būtnēm, arī tam vajadzīga jūsu mīlestība. Bērni mēdz būt slimīgi, tiem nepieciešams ērts krātiņš, lupatas naktsguļai un daudz uzmanības. Šie mājdzīvnieki bieži vien mēdz paust savu neapmierinātību, nepatīkami ķērcot. Bērni regulāri jālaiž ārā no krātiņa vai pat jāved pastaigāties ārā. Dzimumgatavību sasnieguši bērni — gan mātītes, gan tēviņi meklēšanās laikā mēdz aizbēgt no mājām vai kļūst agresīvi.

Taču, pareizi kopti, tie visbiežāk ļoti pieķeras saviem saimniekiem. Turklāt būt par bērna saimnieku ir ārkārtīgi prestiži. Pūles atmaksājas — nekas nespēj līdzināties ciemiņu sajūsmai, kad bērns mēģina atdarināt cilvēku kustības un vārdus. Šī talanta ziņā bērni spēj sacensties pat ar papagaiļiem.

Reaģējot uz pieprasījumu, Latvijā ir atvērti īpaši zooveikali, kas specializējas ar bērnu audzēšanu saistīto preču tirdzniecībā. Krātiņi, gan stacionārie, gan uz riteņiem, smieklīgi apģērbi, kuros ietērptie bērni atgādina cilvēkus, dažādas krāsainas mantiņas, prettārpu tabletes, pretblusu šampūni un barības piedevas — ja vien ir nauda, mīluļus bez pūlēm iespējams nodrošināt ar visu nepieciešamo.

Tikai jārēķinās, ka bērns augot zaudē lielu daļu no savas pievilcības, bet uzturēšanas izdevumi tikai palielinās. Uzdodiet sev jautājumu, kas notiks, kad mīlulis būs jums apnicis, vai arī jaunajā dzīvesvietā noteikumi aizliegs to turēt? Bērni pieskaitāmi pie ilgdzīvotājiem. Bieži vien tie pārdzīvo savus saimniekus. Padomājiet, kas notiks pēc jūsu nāves? Vai būs kāds, kurš varēs uzņemties rūpes par bērnu jūsu vietā? Vai bērnam tomēr būs lemts papildināt bezpajumtnieku rindas?

Ja esat pārliecināti, ka bērns jums nebūs tikai modes lieta, šīs problēmas ir iespējams pārvarēt. Apsveriet visus par un pret, un sāciet rūpēties par jaunā mīluļa iegādi jau šovakar! ▼

Īsumā

Latvijas zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Domes vides departamenta speciālistiem ir atraduši alternatīvu risinājumu cīņai ar klaiņojošajiem kaķiem pilsētās. Ja citās valstīs kaķus sterilizē un palaiž atpakaļ iepriekšējā dzīves vietā, tad Latvijā līdzekļu trūkuma dēļ izmantos lētāku dzimstības kontroles mehānismu: kaķiem bez maksas tiks izdalīti prezervatīvi. ▼

Kā gudri ietaupīt krīzes laikā?

Attēlā: Indijā izsīkusi pēdējā kanalizācijas caurule

Tā vien šķiet, ka pēdējā pusgada notikumi iezīmē daudzu pamazām veidojušos problēmu saplūšanu vienā veselā. Runa, protams, ir par globālo sasilšanu, energoresursu dārdzības pieaugumu, ASV finanšu krīzi un Latvijas ekonomikas straujo piezemēšanos. Kā mums, parastiem cilvēkiem, vajadzētu rīkoties šajā grūtajā laikā?

Diemžēl nav citas izejas kā pārskatīt līdzšinējo nenopietno attieksmi pret savu līdzdalību oglekļa izmešu vairošanā, apturēt un pavērst pretējā virzienā neapdomīgo aizņemšanos, un pielikt punktu izšķērdīgajam dzīvesveidam. Ir tik daudz iespēju dot savu ieguldījumu planētas ekosistēmas un ekonomikas atveseļošanā!

Sāksim ar bīstami augstajiem apkures tarifiem. To ietekmi uz ikviena iedzīvotāja maciņu var apturēt! Paraugieties apkārt vērīgi. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, pastāv liela varbūtība, ka cauri jūsu dzīvoklim stiepjas tā dēvētās «trubas». Kā izrādās, tieši apkures trubas ir galvenais augsto rēķinu cēlonis. Ja vēl nav uzsākta apkures sezona, aizmetiniet tās, un dārgā siltuma zudumi visos jūsu kāpņu telpas dzīvokļos nekavējoties tiks novērsti. Ja apkures sezona jau ir sākusies, arī aizmetiniet. Būs grūtāk, bet ne neiespējami. Pēc tam vienojieties ar citu dzīvokļu īpašniekiem, ka visi ziemosiet vienā dzīvoklī. Tad gaisu sildīs jūsu ķermeņu siltums, un nekāda apkure nemaz nebūs nepieciešama. Tieši šādu metodi izmanto eskimosi, kas ziemā lieliski jūtas pat ledus alās. Padomājiet par atbilstošu apģērbu. Viens kažoks ļauj pazemināt komforta temperatūras līmeni par 20 grādiem, attiecīgi divi par 40, bet trīs — par 60 grādiem.

Pārtikas ražošana ir iemesls mežu izciršanai un planētas virsmas erozijai. Lai izaudzētu produktus, it īpaši gaļu, nogādātu tos no laukiem līdz ražotājam un pēc tam līdz veikalam, tiek sadedzināts milzums degvielas. Sāciet ēst mazāk un lietojiet uzturā lētāku pārtiku. Tas būs arī labs atspaids ģimenes budžetam. Ideālā gadījumā ēdiet tikai katru otro vai trešo dienu. Kad sāks birt lapas, savāciet tās. Izžuvušas lapas ne vien var lieliski kalpot par siltumizolācijas slāni jūsu dzīvoklī, bet ir arī vērtīgs vitamīnu avots.

Ar ūdens daudzumu, ko mēs katrā mazgāšanās reizē vienkārši iztecinām kanalizācijā, sausuma skarto apgabalu iedzīvotāji varētu izdzīvot mēnesi. Ja domājat par planētas nākotni, centieties mazgāties pēc iespējas retāk. Netīrās vietas lieliski iespējams notīrīt, vienkārši paberžot ar mitru dvieli. Pēc kāda laika jūs iemācīsieties panākt tādu pašu efektu arī ar sausu dvieli vai nagiem.

Veļas pulveris, ko bieži vien lietojam pārmērīgi, pamazām nogalina Baltijas jūru, tāpēc mazgājiet drēbes pēc iespējas retāk un mazākā daudzumā ūdens, turklāt neizmantojot veļas pulveri. Mazs ieteikums: ja kādas drēbes šķiet netīras, vienkārši nolieciet tās malā. Varu garantēt, ka agrāk vai vēlāk izrādīsies, ka tās ir tīrākas par tām, kas jums būs mugurā.

Līdzīga pieeja palīdzēs ietaupīt arī degvielu. Nebrauciet ar automašīnu. Pārdodiet to. Nebrauciet ar sabiedrisko transportu. Tas tērē enerģiju un piesārņo vidi tieši tāpat kā vieglās automašīnas. Uz darbu dodieties skriešus vai ar slēpēm. Tomēr uzmanieties no pārmērīgas elpošanas — tādā veidā jūsu organisms ražo daudz globālo sasilšanu veicinošās ogļskābās gāzes.

Jūs neticēsiet, cik daudz naudas šādi iespējams ietaupīt! Bet ietaupīto naudu noguldiet «Parex bankas» «Maxi kontā».

Jūsu Māris Olte. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ēriks Buka (38) paziņojis, ka ir uzvarējis cīņā ar nikotīnu. «Esmu izcīnījis uzvaras daudzās cīņās, sākot jau no kautiņiem skolas gadiem, un beidzot ar neseno algas pielikuma izcīnīšanu darbā. Vienmēr man līdzās ir bijusi un palīdzējusi uzticamā sabiedrotā — cigarete, un ceru, ka tā tas būs arī turpmāk,» pateicību pauda Buka. ▼