2012. gada 6. oktobris

Īsumā

Pazīstamais Latvijas putnu pētnieks Kaspars Funts šosezon savos tīklos noķēris un apgredzenojis jau simto pasažieru lidmašīnu. Par laimīgo reisu kļuvis lidsabiedrības «Finnair» lidojums numur AY1742 no Hanjas (Krēta, Grieķija) uz Helsinkiem. Lidaparāts notverts aptuveni 12 000 m augstumā. ▼

2012. gada 24. aprīlis

Īsumā

Baumas, ka filmas «Transformeri» aktrise Megana Foksa ir stāvoklī, beidzot ir apstiprinājušās. Kā skaidri parāda pirmie izmeklējumi, mazulis jau piedzimstot būs klāts ar tikpat bezgaumīgiem tetovējumiem kā viņa māmiņa. ▼

2012. gada 13. aprīlis

Īsumā

Šodien no NHL kluba Kalgari «Flames» tika saņemta oficiāla vēstule, kurā teikts, ka klubs ar prieku ļauj Latvijas hokejistam Raitim Ivanānam pievienoties Latvijas hokeja izlases treniņnometnei. «Tas ir lielisks iegansts, lai uz kādu laiku tiktu no viņa vaļā,» teikts vēstulē.

2012. gada 3. aprīlis

Īsumā

«Swedbank» savus Latvijas klientus brīdina par ļaundabīgu programmatūru, kas ieperinās datoros un, pamanot centienu atvērt bankas interneta lapu, apšļāc lietotājus un viņu naudu ar speciālu nenomazgājamu tinti.

2012. gada 30. marts

Mistisks latviešu kalendārs pareģo pasaules galu 6. janvārī

Attēlā: Meža māte

Mistisks, nekad līdz šim neredzēts sienas kalendārs latviešu valodā pareģo pasaules galu 6. janvārī, atklājis pētnieks Laimonis Golcs (92). Būdams viens no spožākajiem prātiem pilsētas lauku teritorijā, Golcs savādo kalendāru atradis vietējās kafejnīcas vīriešu tualetē.

«Nekad agrāk nebiju par šādu kalendāru pat dzirdējis, kur nu vēl redzējis,» PATIESI! korespondentam klāstīja Golcs. «Bet uzreiz sapratu, ka sievietes kalendārā simbolizē latviešu tautas dievības — Māru, Laimu, Dēklu, Jūras māti, Zemes māti un pārējās. Tur nav noslēpuma, jo jau kopš antīkajiem laikiem dievietes tiek attēlotas puskailas vai pavisam bez drēbēm.»

Kalendārs beidzas 2013. gada 6. janvārī, svētdienā. «Kāpēc gan?» retoriski vaicā Golcs. «Tam ir tikai viens izskaidrojums — turpmāko datumu vairs nebūs. Un tas latviešiem ir bijis zināms jau kopš šī gada sākuma!»

2013. gada 6. janvāri Golcs kopā ar ģimeni un sekotājiem iecerējis sagaidīt tajā pašā vīriešu tualetē, kur atklāts kalendārs. «Esmu pārliecināts, ka kalendāra senais, mistiskais spēks pasargās mūs,» vecā vīra balss joprojām skan stingri. 

2012. gada 15. marts

Īsumā

Saistībā ar imigrantu gaidāmo pieplūdumu drīzumā darbu uzsāks Latvijā pirmā nagu un matu krematorija. Nogriezto nagu un matu pilnīga un anonīma sadedzināšana ir vienīgais pretlīdzeklis pret nāvējošo vūdū maģiju, ko, kā zināms, piekopj visi tumšādainie cilvēki. 

2012. gada 9. janvāris

Latvijā atrasti iepriekš neapzināti naftas krājumi

Attēlā: ekspertīze

Pilsētas lauku teritorijas mazdārziņā uzieti iepriekš neapzināti naftas krājumi, kas liks pārskatīt līdzšinējās aplēses par mūsu valstī pieejamo energoresursu apjomu. Nafta atrodas ļoti tuvu zemes virspusei, tāpēc tās ieguve būs tehniski vienkārša un lēta. Nebūs nepieciešams pat urbums — pietiks ar šļūteni, lēš naftas atradējs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Kalnāgrūdējs (44).

Atradums veikts, līdzinot kurmju rakumus. «Iedūru lāpstu zemē, un kaut kas noskanēja, tā kā bums, tā kā džinks. Pacēlu velēnu, bet tur mucas mala!», ar PATIESI! korespondentu iespaidos dalījās Kalnāgrūdējs. Kā viņš lēš, jēlnaftu pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem noslēpis iepriekšējais mazdārziņa īpašnieks, nu jau mirušais Aleksejs Drovonosovs. Iespējams, viņš naftu ieguvis savā darba vietā — dzelzceļa stacijā. Laikam nezinot, ko ar šo neapstrādāto dabas resursu iesākt, dzelzceļnieks to kopā ar visu mucu apracis priekšdienām.

Faktu, ka mucā atrodama tieši jēlnafta, apstiprinājis eksperts — Kalnāgrūdēja kaimiņš Zigis, kurš naftu bija redzējis jau kaut kad agrāk. Mucā esošais naftas daudzums vēl nav precīzi zināms. «Kādi daži spaiņi gan jau būs,» prognozē Kalnāgrūdējs. Viņš nezina, kā tieši izmantos atradumu, bet pieļauj iespēju atstāt naftu mucā un gaidīt, kad tās cena pieaugs vēl vairāk. ▼

2011. gada 16. novembris

Izplatīts paziņojums, ka valsts augstākās amatpersonas izplatīs paziņojumu

Attēlā: paziņojums

Šodien izplatīts paziņojums, ka tuvāko dienu laikā medijiem tikšot izplatīts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un, visticamāk, arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa parakstīts paziņojums.

Pagaidām nav skaidri zināms, par kāda paziņojuma izplatīšanu vēstīs gaidāmais paziņojums, bet pastāv iespēja, ka visi šie paziņojumi domāti Latvijas iedzīvotājiem. Iespējams, pat kādam no krieviem, min drosmīgākie no medijiem. ▼

2011. gada 21. oktobris

Īsumā

Kā šodien pavēstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), labākais kandidāts «airBaltic» vadītāja amatam ir gauss. «Iepriekšējais kompānijas vadītājs bija mazliet par ātru darbam Latvijā, tāpēc apzināti meklējām tādu palēnāku,» skaidroja ministrs. ▼

2011. gada 8. oktobris

Īsumā

Kārtējo apstiprinājumu guvis pieņēmums, ka dzerošie vīrieši uzņemas ar alkoholismu saistītās mokas kāda augstāka mērķa vārdā. Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Krišs Kuprums (38) šorīt atzinies sievai, ka dzer tāpēc, ka slikta elpa atbaida ļaunos garus no viņu ģimenes mājas.

2011. gada 2. oktobris

Latvija izvēlas olimpiskos čībnešus

Attēlā: olimpiskā čība

Noskaidrots, kuri būs tie divi laimīgie, kas pirms Londonas olimpiskajām spēlēm varēs nest olimpisko čību.

Olimpiskās čības nešanas tradīciju iedibināja barons Pjērs de Kubertēns, kurš, kādā miglainā rītā klaiņojot pa senās Olimpijas drupām, pazaudēja savu kreiso čību. Pēc atgriešanās viesnīcā viņš nolēma otru čību atdot topošajai olimpiskajai kustībai kā simbolu grūtību pārvarēšanai. Jau sākot ar otro olimpiādi, radās tradīcija pirms katrām spēlēm vadāt čību apkārt pa pasauli.

Būt par olimpisko čībnesi ir milzu gods. Latvijas pārstāvji, kas veikuši šo pienākumu pirms iepriekšējām spēlēm, atzīst, ka daudzcietušās čības izskats, smarža un savādā, glumā sajūta, kas paliek uz pirkstiem, ir viens no spēcīgākajiem pārdzīvojumiem viņu mūžā. ▼

2011. gada 17. jūlijs

Operas neapmeklēšana noved pie aptaukošanās

Attēlā: kultūra

Latviešu zinātnieki atklājuši sakarību starp abnormāli augstu masas indeksu, pazīstamu arī kā aptaukošanās, un kultūras, it īpaši operas un baleta pasākumu retu apmeklēšanu. Kā atklāts pētījumā, vairāk nekā 80% no Latvijas iedzīvotājiem, kas cieš no pārmērīga svara, nekad mūžā nav bijuši operā.

Vienlaikus atklāta arī grāmatu kaitīgā ietekme uz cilvēku organismā noritošajiem vielmaiņas procesiem. Vairāk nekā 99% no Latvijas resnajiem iedzīvotājiem mūžā ir izlasījuši kādu grāmatu.

Zinātnieku ieteikums visiem, kas vēlas mūža gaitā saglabāt slaidu figūru, ir vienkāršs: nelasīt grāmatas un pēc iespējas biežāk apmeklēt operu. ▼

2011. gada 28. maijs

Īsumā

Latviešu pētnieks, pētot arhīvu, tajā atradis latviešu pētniekus, kas pēta arhīvu jau kopš XIX gadsimta beigām. ▼

2011. gada 19. aprīlis

Sagrauj Rīgas vēsturisko sienu

Mežonīgu zirgu bars vakarnakt sarīkojis grautiņu pašā Rīgas centrā. Zirgu bohēmiskās uzdzīves atstātās sekas nav grūti pamanīt — tās pamatīgi satriekušas rīdziniekus, īpaši pilsētas vēsturiskā mantojuma mīļotājus.

Kā zināms, zirgi ēd sienu. Šoreiz tie notiesājuši Rīgas vēsturisko aizsargsienu, jeb, precīzāk, apmēram trešdaļu no sienas, kas atrodas starp Minsterejas un Mārstaļu ielām. Notikuma vietai tuvāk dzīvojošie varējuši sadzirdēt arī zirgu sarunas, kuras bijušas ļoti intelektuāla rakstura. Zirgi, grauzdami sienu, pārsprieduši gan aktuālos notikumus pasaulē, gan prognozējuši ģeopolitisko spēku līdzsvaru pasaulē 21. gadsimtā un globālās sasilšanas paredzamās sekas 50 gadu perspektīvā.

«Zirgu iebrukums jau bija paredzams, taču mēs to gaidījām mazliet vēlāk, aptuveni maija pirmajā nedēļā,» portālam PATIESI.LV stāstīja zoologs Arnis Kumeļaste. «Saskaņā ar pazīstamā dziesmā sacīto, «zirgi gudri runās par to, kas bij’, par to, kas būs» katru pavasari, kad «bērziem pirmās lapas plauks». Taču zirgu ierašanos pirms plānotā grafika var skaidrot ar to, ka pēdējos gados pavasaris ir vēlāks — vēl pirms gadiem pieciem tiešām šajā laikā bērziem pirmās lapas jau bija izplaukušas,» skaidro Kumeļaste.

Vecrīgas mūri nopostījušo zirgu izcelsme nav īsti skaidra, taču eksperti pieļauj, ka tie ir tie paši zirgi, kas pirms dažiem gadiem kādā naktī ārdījušies uz Paldiski šosejas Tallinā. Tādā gadījumā zirgu rīcībai, par pavasara atnākšanas nosvinēšanas ballītes vietu izvēloties tieši Rīgu un tās vēsturisko aizsargmūri, varējuši būt arī ekonomiski un nacionālpolitiski motīvi — apēdot Rīgas vēsturisko mantojumu, veicināt Tallinas pārākumu konkurences cīņā par tūristiem.

(Iesūtīja Vecais Sakārnis.) ▼

2011. gada 10. aprīlis

Agonija, koma, «rigor mortis» un rezurekcija

PATIESI! redakcija ar šo vēlas darīt zināmu, ka portāla darbība NAV apturēta uz visiem laikiem. Tikai uz kādu laiku. Atbilde uz jautājumu «Uz kādu tieši laiku?» sekos pēc kāda laika. Paldies par atbalstu. ▼